ŠOKĒJOŠI: Kāda sieviete dalās ar piedzīvoto. "Man tiešām ar visu mašīnu tagad būs jānogrimst, lai varētu atvērt durvis? ...bērns fonā pajautāja - kas tagad būs?"

Sieviete vārdā Inese sociālajā vietnē "Facebook" dalījusies ar piedzīvoto 28. novembrī. Viņa un viņas bērni iekļuva nelaimes gadījumā, kura rezultātā auto ar visiem pasažieriem "apstājās" uz Braslas upes.

Šis stāsts būs pagarš, bet varbūt kādam mana svētdienas pieredze noderēs un šī ziņa būs nosēdusies zemapziņā...jo nedod Dievs - kādreiz nonāksiet līdzīgā situācijā....jo visu laiku ir sajūta, ka man ar manu pieredzi vajag padalīties...

Svētdien, 28.11.2021., braucot mājup no Rīgas es iekļuvu ceļu satiskmes negadījumā starp Inciemu/Straupi, kas būtu gana ikdienišķa situācija, bet tas neikdienišķais bija tas, kur es apstājos.... Es apstājos Braslas upes vidū...... Jā, ar visu ģimeni - vīru, 2 bērniem, es pēc sadursmes un visām izraisošam sekām - mēs apstājamies Braslas upē...

Neviena auto skola, neviena droša braukšanas skola (vismaz neesmu dzirdējusi) - mācītu un stāstītu, kas notiek un kā jārīkojas iebraucot dziļā ūdens tilpnē. Ir drift ēšana pa ledu, lapām, eļļām, bet neesmu dzirdējusi piedāvājumu labprātīgi iebraukt dziļā ūdenī un iemācīties rīcības.

Un kas tad notiek...šoks - ir tāds šoks, ka tu uz mirkli sastingsti un vispār neasproti ko darīt - man tiešām ar visu mašīnu tagad būs jānogrimst, lai varētu atvērt durvis? ...bērns fonā pajautāja - kas tagad būs?

Un tad vīrs šo sekundes simtdaļas pārdomu pārtrauca - miers, tikai miers - tagad visi atsprādzējamies....noskan klikšķi....tu parausti durvis un saproti, ka mašina viņas ir bloķējusi...naivi domāju atvērt logu - ha - tev takš ir elektriskie logi - kādus logus atvērt...mašīna turpina strauji grimt....vīram ar durvis neveras...

Vīrs pārbaudīja nākošās durvis - aizmugurē - vaļā - bērni - esat drosmīgi un cik spēka - peldat uz krastu....un tu nodomā - paldies, paldies, ka mana 7.gadīgā meita jau mācēja kaut cik peldēt un 10.gadīgais dēls iet peldēšanā....mašīna piepildas ar pirmo ledaino ūdens šalti...ar ūdens vilkmi salonā durvis ir atkal ciet... viņa grimst vēl straujāk...

Sieva - tagad tu...lecu uz aizmuguri...ūdens tuvu logā stiklam... jau ar spēku vēru durvis....atvēras...kaut kur pa ceļam pazaudēju botu...štrunts - redzu, ka meitai jau knapi turas un tik cik deguns un nedaudz mutīte virs ūdens....steidzos palīgā....bet - cik bieži jūs ejat peldēties ar pufaikām....

Braslas dibenu nevaru sataustīt...tā kā kāds ar ekskavatoru būtu krastu nogājis - taisns kā dēlis...ar nenormālu gribu esmu klat meitai un pēdejā bridī viņu uzrauju uz aukšu un pagrūžu vīrietim, kas jau bija ielecis ūdenī, lai glābtu mūs.......dzirdu kādu sievieti satraukumā saucam vai vel kāds mašīna ir palicis.....redzu skrienam pāris cilvēkus....sajūtu piepeldam vīru...viss visi ir dzīvi.....sāc sajust ūdens aukstumu, salu...pieķeries pie vienīgā nozāģētā kociņa krastā...kāds tevi pastum augšā... krasts....mašīna praktiski nogrimusi zem ūdens....

Man iestājusies panika....es ne ko nesaprotu....daudz mašīnas apstājušās, kāds kaut ko man pras....vīrs nokliedzas - bērnus - lūdzu ielieciet siltajās mašīnās...bērni pazūd....kāds man sāk vilkt nost jaku, kreklu...redzu, ka ceļa malā veidojas slapjā drēbju kaudze...bērnu padibenes, kā tas te nokļuva..kāds man velk m izmēra vējjaku...tieku iesēdināta pie ģimenes, kas braukusi no Valkas...tiek sameklētas sausas vīrieša zeķes...kāda sieviete man velk slapjās... Paldies, ka apstājāties - paldies!

....pēc brīža...redzu, ka pa kalnu lejā brauc divas ātrās palīzības, vēl no Stalbes atskrējusi....atveras durvis un ātrie man jautā vai ar mani viss kārtībā - saku ņemta bērnus, bērnus pārbaudiet....rokas trīcēja un panikas lēkme ir sakusies.....

....panika beidzas...ar maisiņiem kājās apstaigāju bērnus un pārliecinos, ka ar viņiem viss ir kārtībā...samīļoju...uzslavēju par drosmi....

...ir jāsazvana savējie...kā...māte googl palīdz atrast pirmo kontaktu...abonoments nav sasniedzams...kārtējā prāta apbrīnas reakcija - skaidri saredzu savas māsas telefonu...ātrā palīdzība iedod telefonu - māsa, tā esi Tu? Valmieras radi ieradušies...bērni aizvesti uz mājām sildīties...stavu un skatos uz apkārtni un nespēju noticēt, ka neietriecos stabā, akmenī, krūmos, tilta margās, ceļa zīmēs stabos, upē nebija koki...bet pa vienīgo mazo taisno pļaviņu "maigi" apstājos upē...

...apskauju cilvēkus (no CSN izraisošās mašīnas) un pasaku milzīgu paldies, ka leca ūdenī mums palīdzēt.... Bet kāds tad ir tas kopsavilkums un ko es pēc pāris dienām šo visu sapratu un ja kāds izlasa līdz beigām - varbūt kādas atziņas no šīs situācijas kādreiz izglābs tavu dzīvi:

1. Zinu, viegli teikt - bet miers, uzticēšanās vienam otram, kas tai brīdī valdīja mašīnā - bija izšķirošais. Mani mīļie bērni - neviena iebilduma, neviena asara - uz vārda klausīja, ko teica vecāki;

2. Iespējas - jāmeklē iespējas - priekšējās durvis nevēras - ok, tālāk, logi - nav - tālāk....un jā arī nonāc līdz tam, ka mašīnai ir jā nogrimst - ir laiks bērniem pateikt ko darīt un spēt iedot ticību, ka viss būs labi...

3. Bērnu padibenīši peld - to varēju iedot meitai, lai vismaz turās pie tā...

4. Ir jāved bērni peldēt - lai mācās peldēt...jo ja viņi nemācētu - es pat palīdzēt nepaspētu, kamēr tiktu līdz viņiem. Vai tad ir jāsaprot, ka pirmā iet mamma...bērni nemāk peldēt, ja var - kāpjam uz mašīnas jumta

5. Cik telefona nr.Jūs zināt no galvas....visi telefoni peldas ūdenī...gan bērniem, gan pašiem divi telefoni ir jāzina obligāti no galvas;

6. Kad pēc trieciena dancoju pa ceļu - tik neapgāzties, tik neapgāzties - mašīnā atradās leņķzāģis...vai bija nostiprināts.....

7. Un kamdēļ notika CSN - mašīna, ko apdzinu nepaskatījās spogulī un veica apdzīšanas manevru - ietriecoties manī..... skatāmies spoguļos - labāk pāris liekas reizes arī....

8. Pārrunajiet ar bērniem dažādas situācijas - ko jūs darīsiet, ja, piemēram, ugunsgrēks, iebrauksim ūdenī, pazaudēsimies meža, utt.. Pat situāciju, ja vecāki upē atrastos bezsamaņā - ko Jūs bērni darītu?

9. Mašīna nogrima ļoti ātri....max 1min un viņa pilnība bija zem ūdens...

10. Zem ūdens nav zona 😉 (māsa zvanīja) melnais joks, jo tika mans ūdens izturīgais Huawej saplēstais telefons pēc 6h atrašanās ūdenī izdzīvoja un izvelkot mašīnu no ūdens bija gatavs strādāt; Jebkurā gadījumā - paldies visiem, kas apstājās, kas palīdzeja. Paldies arī tiem, kas mani nostūma no ceļa, jo viņi metas glābt manus bērnus lecot ūdenī...paldies!

Paldies tur kādam/kādiem 100 tur augšā gan jau, ka upē mēs iebraucām pie skaidra saprāta, bez traumām, ar spēju kustēties, rīkoties...

Jā, es katru nakti atrodos upē un piedzīvoju to visu no jauna, bet ticu, ka kaut kas no lasītā varbūt kādam izglābs dzīvi, jo būs lasījis par šo...

Dzīve ir skaista! Paldies, ka varu dzīvot viņu tālāk!