Es tevi redzu! Kā vecāki ietekmē bērna pašvērtējumu
Pat pieaugušā vecumā atgriezeniskā saite ar vecākiem ir ļoti svarīga. Mums ir svarīgi zināt, ka vecāki mūs pieņem tādus kādi esam, pat ja paši dzīvo savādāk. Bet mazam bērnam vecāku reakcija praktiski ir dzīvības svarīga.Mazulis nokrīt, sasitās, sāk raudāt un skrien pie mammas. Cits mazulis izveidojis no koka pašgatavotu rotaļlietu un skrien padalīties ar vecākiem savā priekā. Bērniem ir dabīga vēlme, lai viņu vecāki redzētu viņus, priecātos, dzirdētu, saprastu un reaģētu uz viņiem. Tāpēc bērns, izdarot kaut ko, skatās uz vecākiem, lai redzētu viņu reakciju.“Psiholoģiskais redzējums”, kā to ir nosaucis psihoterapeits Nataniēls Brandens, ir ļoti svarīgs bērnu pašvērtējuma attīstībā. Piemēram – bērns priecājas, vecaki priecājas līdz ar viņu, bērns ir bēdīgs, vecāki izrāda līdzjūtību. Kad viņš ir lepns, tad apbrīno bērnu. Kad vecāki dalās jūtās ar bērnu, bērns jūtas ievērots, redzams.Un otrādāk – ja vecāki bernu neievēro, nosoda vai atgrūž, bērns jūtas neredzams un nesvarīgs.
Kā uzvesties, lai bērns sajustos “redzams”.
Iepriekš minētais psihoterapeits dod dažus piemērus:Ja bērns nelaimīgā balsī sakā – man neiedeva lomu skolas teātrī. Un māte atbild – Tu noteikti jūties bēdīgi, tad bērns jūtas “redzams”. Un kā jūs domājat, ko bērns sajūt, ja vecāki pasaka – kapēc tu vienmēr domā, ka tev viss ir jādabū?Ja bērns, pilns prieka un laimes skraida pa māju, un mate saka – tu gan sodien esi laimīgs, tad bērns jūtas “redzams”. Un ko viņš jūt, ja sadzird nosodošu – cik tu vari trokšņot? Tu esi egoists.?Bērns cenšas uzbūvēt putnu būrīti un tēvs saka – tas nav vienkārši, bet tu tiksi galā! - bērns sajūt savu svarīgumu un “redzamību” vecāku acīs. Un pretējo viņš jūt, ja saņem nosodošu teikumu – vai tev tiešām nav cita ko darīt?