Vecāku gudrības

Es esmu nodzīvojusi dzīvi…

«Es esmu nodzīvojusi dzīvi! Ko tu man vari iemācīt?»

Šī frāze man šķita kā iesīkstējušu cilvēku taisnošanās par to, ka garām palaisti visi svarīgie vilcieni. Tagad, kad man ir sava biogrāfija, es saprotu, ka pieredzei IR nozīme.

Pieredzi var iegūt tikai ar pieredzi. Un nekā savādāk.

Ikviena pieauguša cilveka personība, lai kas viņš arī būtu, kaut vislielākais neveiksminieks, vienmēr būs kaut kas grandiozāks par to, kas ir jaunajam. Veids, kādā mēs dzīvojam, ir vienīgais mums pieejamais uz to brīdi, kas nozīmē to, ka tas ir pats labākais mums. Kaut gan, arī no jaunajiem ļoti daudz ko var iemacīties.

Būs tev sava dzīve…

Tiešām! Līst sveša dzīvē tas ir tas pats, kas ievest kartību sveša virtuvē. Ej savējā, un ieved tur kārtību! Paskatīsimies, kā tev tas izdosies! Taču sākumā, starp citu, tā sava virtuve ir jāizveido.

Pieņemsim visnesāpīgāko lēmumu

Pats visnesāpīgakais lēmums – tas nozīmē, ka vienalga, kādu lēmumu mēs pieņemsim, rēta paliks vienalga, un ik pa brīdim tā asiņos. Vienkārši, vienā gadījumā tā asiņos mazāk, kā otrā. Un, ja nav iespējams pieņemt lēmumu, netraumējot bērnu, var izvēlēties mazāk sāpīgo lēmumu. Tā mēdz būt, kad vecāki šķiras. Jebkurā gadījumā, tā ir bērnam skola nākotnei, kuras rezultātā viņš iegūs savu gudrību un pieredzi.

Es tev neesmu nekāda draudzene

Draudzenes un vecāku lomas ļoti atšķiras. Vecāks nevar vienmēr būt līdzvērtīgs draugam. Ikvienā bērna vecumā, viņa paša mieram un drošībai, vecākam jābūt kaut kur augstāk, lielākam un gudrākam. Draugs var pieņemt lēmumu aiziet uz visiem laikiem, pazust, izbeigt draudzību. Bet vecāki pilda savu lomu, un nedrīkst ar savu rīcību atņemt bērnam stabilitātes sistēmu. Tāpēc daudzās situācijās viņiem jābūt kaut kur stabilākiem un stingrākiem.

Tā nav tava darīšana

Kad bērni jaucās vecāku darīšanās, tās nav bērnu darīšanas. Bērns tāpēc arī ir bērns, ka viņam ir savas bērnu darīšanas, kas atbilst viņa vecumam. Tāpec lēmumus par vecāku šķiršanos, grūtniecības saglabāšanu, ģimenes locekļu laimi un visu tamlīdzīgo, pieņem vecāki, ne bērni. Bet bērnus, kuri cenšas uzņemties atbildību vecāku vietā, ir jāatgriež atpakaļ bērna pozīcijā, lai viņi nepārlektu sev atbilstošos bērna attīstības etapus, jo ļoti daudz kas no tā, kas notiek mūsu vecku dzīvē, nav mūsu darīšana.

Autors: Aglaja Datešidze

Tulkoja: Ginta FS, raksts kopēts no gintafiliasolis.wordpress.com