“Laimei patīk klusums” jeb kādēļ lieku reizi ir vērts paklusēt…

Vai esat ievērojuši, ka, stāstot par uzvarām un sasniegumiem, tam uzreiz seko nepatikšanas, darbi nesokas un veiksme uzgriež muguru? Ko darīt? Vai tās ir konkrētas situācijas, kad labāk “turēt mēli aiz zobiem”?

Saka - jo mazāk apkārtējie zina par jūsu personīgo dzīvi, jo labāka tā nokārtojas.

Šis raksts ir pamatots uz zināšanām par cilvēka psihi un zemapziņu, mūsu senču gudrību un dažādu tautu kultūru, kā arī personīgo pieredzi.

1.Vēlaties dzīvot augstās vibrācijās? Atsakieties no nosodīšanas.

Ja jūs esat kļuvis par liecinieku “kliedzošai” situācijai, nevajag to tūlīt tēlaini pārstāstīt citiem. Kaimiņiene visu nakti dzenāja vīru pa kāpnēm, pieķērusi viņu krāpšanā? Vīrietis uz ielas ar akmeni meta klaiņojošam sunim? Nenododiet tālāk citu netikumus un sacīto no mutes mutē. Stāstot par citu trūkumiem, jūs tos paņemat sev.

2.Neuzspiediet nevienam savu dzīvesveidu.

Ja jūs esat veģetārietis, nevajag to sludināt visās malās un nosodīt gaļēdājus. Ja esat teta-dziednieks, nevajag visiem uzbāzties ar savu filozofiju un aicināt dzīvot Beznosacījumu Mīlestībā. Ja jūs patiešām esat tik dziļi apgaismots, tad nu tiešām nesāksiet dedzīgi aizstāvēt savu pārliecību soc.tīklos, forumu komentāros un reālajā dzīvē.

3.Labdarība - svarīga dzīves daļa, žēlsirdības un mīlestības pret visu dzīvo apliecinājums.

Bet tikai līdz brīdim, kamēr jūs par to klusējat. Ja jūs to pastāvīgi izgaismojat soc.tīklos un stāstiet draugiem par naudas pārvedumiem labdarības fondiem, tā jau ir patmīlība un egoisms. Bet žēlsirdība un egoisms, mīlestība pret visu dzīvo un paštīksmināšanās nav savienojami jēdzieni. Tāpēc būtu ieteicams savus labdarības soļus atstāt pie sevis.

4.Nevajag stāstīt par saviem dzīves plāniem.

Sapņojot un nospraužot mērķi, jūs radiet domas formu, piešķirot tai enerģiju. Kad jūs visiem pēc kārtas to stāstiet, tad saraujat šo enerģiju pa daļām. Un domas forma zaudē spēku, izjūk. Plāni piepildās, mērķi tiek sasniegti, sapņi iemiesojas, kamēr tie ir apslēpti. Tajos dalīties jūs varat tikai ar tiem, kuriem lūdzat palīdzību to realizēšanā.

5.Nestāstiet, cik jūs pelniet, nelielieties ar to.

Nauda ir jāpieņem mierīgi un ar pateicību. Kad jūs izlielāties ar prēmiju un paši brīnieties: “Nu gan paveicās!”, tas nozīmē, ka jūs neesat gatavi pieņemt. Bet, ja neesat gatavi, tad vairāk arī nedabūsiet… Sāk darboties likums: ar ko palielīsies, bez tā arī paliksi. Tā ir finansiālās domāšanas būtība. Bagātie cilvēki “nekliedz” par jaunu “Ferrari” vai svaigi pirktu villu par 12 miljoniem dolāru. Viņi to uztver kā pašsaprotamu.

6.Ja esat varonīgi rīkojies, turiet to pie sevis.

Palīdzējāt vecmāmiņai tikt pāri ielai? Paņēmāt salā izmestu kaķēnu vai atradāt viņam jaunus saimniekus? Dzēsāt ugunsgrēku un izvedāt no piedūmotās telpas bērnus? Nevajag par to stāstīt gadu no gada, spraužot sev pie krūtīm neredzamu medaļu par drošsirdību. Jūs to darījāt žēlsirdības un drosmes vadīts, bet visiem par to stāstot, jūs nomaināt labo darbu pret lepnību un paštīksmināšanos.

7.Ģimenē notiekošo atstājiet mājās.

Nestāstiet par tuvinieku: vecāku, dzīvesbiedra, bērnu, mazbērnu nepareizu uzvedību. Iznesot nesmukumus no mājas, jūs atdodiet daudz enerģijas negatīvismam, līdz ar to viņu pastiprinot. Tāpat nevajag stāstīt par jūsu pāra kvēlo mīlestību, par lieliskiem un veseliem bērniem, par mīlošiem un palīdzību sniedzošiem vecākiem. Jo tas atkal liecina par to, ka jūs neesat gatavi pieņemt. Tomēr “laimei patīk klusums”.

Konfūcijs ir teicis: “Klusēšana - tas ir liels draugs, kurš nekad nepiekrāps.”