“Tētis ar mums vairs nedzīvo”: kas notiek ar bērnu pēc tēva aiziešanas no ģimenes

“Tētis ar mums vairs nedzīvo”: kas notiek ar bērnu pēc tēva aiziešanas no ģimenes

Pēc pāra šķiršanās bērni parasti paliek pie mātes, bet tēvi vai nu tiekas ar viņiem dažas reizes nedēļā vai arī vispār izgaist no viņu dzīves. Tas, ka sieviete bērnus audzina bez vīra, ir kļuvis par normu. Dažas sievietes pie šāda lēmuma nonāk patstāvīgi, jo kopdzīve ar vīrieti nedod nekādu labumu, bet liek vienīgi vilties, taču citas nav pašas izvēlējušās vientuļās mātes lomu, bet gan kļuvušas par apstākļu upuriem.

Stāsta kāda jauna meitene:

”Kad man bija 5 gadi, es mīlēju mammu un tēti, un ļoti gribēju kaķēnu. Vēlāk man uzradās brālītis; vispār mēs esam trīs: es, vidējais brālis un jaunākā māsa. Vecāki visādi centās, lai mums būtu laimīga bērnība, mums bija viss nepieciešaamais, jutām gādību un mīlestību. Tēti es atceros kā jautru, labsirdīgu un bezgala mīlošu cilvēku, kuršļoti daudz strādāja.

Vēlāk, kad es nedaudz paaugos, sāku ievērot, ka tētis bieži nāk no darba vēlu un ir tāds dīvains, kā pēc tam izrādījās, iedzēris. Mamma teica, ka tētis strādā un nestāstīja par pieaugušo problēmām, es viņai ticēju, bet tomēr izjutu sasprindzinājumu.

Tēta alkoholisma dēļ vecāki sāka bieži strīdēties, un tētis bieži varēja atnākt mājās tikai no rīta vai vispār nākamajā dienā.

Mana mamma un radi visādos veidos cīnījās ar šo problēmu, bet viss velti. Mamma bija ļoti nogurusi, naudas pietrūka, jo alga tika nodzerta, nenonākot līdz mājām. Visticamāk par iemeslu šādai mana tēta uzvedībai bija daudzu neveiksmju gūzma viņa darbā un karjerā. Standarta situācija: sākumā lēciens augšup, tad bankrots, bezgalīgas “haltūras” par pliku “paldies” un parādu bedre.

Strīdi ģimenē kļuva arvien biežāki, skaļāki un briesmīgāki. Vecāki pārstāja domāt par bērniem, kuri bija otrā istabā. Reizēm es tīšām gāju garām it kā uz tualeti vai centos uzmodināt mazāko brāli, lai viņš ieraudas, un lai vecāki izbeigtu strīdēties.

Mūsu tēvs ar mums nedzīvo jau 10 gadu un maz piedalās nu jau pieaugušu bērnu dzīvē. .Protams, viņš cenšas kontaktēties ar mūsu jaunāko māsu, kura iet 5.klasē, bet arī viņa ir ievērojusi, ka “tētis kļūst jocīgs, kad izdzer pudeli alus”. Par vecāku šķiršanos es uzzināju nejauši, kad ieskatījos mammas pasē. Vecāki jau sen nedzīvo kopā, taču par laulības šķiršanu mums nebija stāstījuši.

Tēvs dažreiz pie mums atnāk, izliekas, ka viss ir kārtībā, skatās televizoru vai dzīvojas ar mazo māsu, bet es tādās reizēs jūtos neveikli, varam pat ne reizi nepārmīt ne vārda.

Vienīgais, ko es pašreiz sajūtu, ir kaut kāda siltuma trūkums ar tēvu. Ar mammu tā nav, viņa izrāda man savu mīlestību, un es viņai arī. Varbūt tāpēc mani tik ļoti aizkustina tēvi ar maziem bērniem.

Šobrīd es savu tēvu nespēju saprast. Viņš saka, ka mīl mūs, ka viņam neviena cita bez mums nav, bet tajā pat laikā ģimeni saglabāt viņš necentās. Man liekas, ka par viņa prombūtni es pat īpaši nepārdzīvoju, vienkārši jau esmu pieradusi. Iespējams, ka pēc šķiršanās ir iestājies kaut kāds miers…”

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!