Kaut kur debesīs no mākoņa maliņas mans tēvs ar smaidu lūkojas uz mani.
Tēti, mēs kopā nepiedzīvojām pietiekami daudz laika, lai spētu Tevi iepazīt vēl vairāk, bet esmu bijis Tev līdzās pietiekami, lai mīlētu Tevi ar visu savu sirdi... un dziļi izjustu Tevis zaudēšanu.
Tēti, lai kur arī Tu tagad būtu, vēlos lai zini, lai arī mums reizēm negāja tik viegli, Tu vienmēr esi bijis man līdzās un iemācījis tik daudz. Man patiesi pietrūkst Tevis.
Dienā, kad zaudēju Tevi, es zaudēju savu zvaigzni, kas mani vada. Ir tik sāpīgi apzināties, ka vairs neesi līdzās. Kad domāju par Tevi, manas acis ir asaru pilnas, bet es smaidu, atceroties visu labo, ko kopā piedzīvojām. Un man šo laiku ļoti pietrūkst vairāk par visu citu.
Es jūtos slikti par to, ka zaudēju tik daudz gadu neņemot vērā Tavus padomus. Bet tagad, kad esi debesīs, dzīvē vados pēc padomiem, ko sniedzi man.
Lai arī mācīji man vienmēr būt stipram, es nespēju būt pietiekami stiprs, lai līdz galam pieņemtu domu, ka nekad vairs nesatikšu Tevi.
Tēvs, pat ja neesi man līdzās šobrīd, atmiņas par Tavu smaidu vienmēr sildīs manu sirdi un dvēseli.
Nekad nedomāju, ka zaudējot Tevi, Tēt, jutīšos tik tukši un bezcerīgi. Man Tevi tik ļoti vajag, tēt!
Lai arī dzīvojām tālu viens no otra, es tāpat vienmēr zināju, ka, jebkad, kad biji nepieciešams man, Tu būtu man līdzās un es to nekad nespēšu aizmirst.
Es izjūtu Tavu trūkumu vairāk nekā jebkad, sevišķi tagad, kad nav vairs neviens, uz ko varu paļauties.
Pat manas vistālākas atmiņas stāsta par to, cik biji labs un palīdzēji man augt visās dzīves jomās.
Katru reizi, kad nesu ziedus uz kapiem, vienmēr atceros par to, cik daudz man devi. Man Tevis patiešām pietrūkst.
Kā vēlētos, lai man būtu iespēja Tevi cieši apskaut vēl pēdējo reizi, jo tad es Tevi skautu cieši un nekad neļautu Tev aiziet.
Atceros, kā nereti Tevi ķircināju, kad biju vēl bērns, tik daudz reižu! Un kad pieaugu, man bija tūkstots iespēju darīt Tevi lepnu. Tik daudz reižu tā arī darīju, bet esmu palaidis garām pārāk daudz iespēju, lai pateiktu, cik patiesi daudz man nozīmēji.
Katra Tēvu dienu tagad ir kā smaga bulta manā sirdī, atgādinot man par to, ka Tevis vairs nav. Tēti, kā es vēlētos to vēl reizi svinēt kopā ar Tevi!
Mūsu ģimenes mājā it viss man atgādina par Tevi … Tavs iemīļotais krēsls, Tava mīļākā krūze, Tavi instrumenti garāžā.
Es nespēju beigt par Tevi domāt un tas tik ļoti sāp. Nav nekas, ko es spētu izdarīt, lai varētu kaut reizi izdzīvot vēlreiz kādu no vērtīgajiem mirkļiem, ko pavadījām kopā.
Tēti, neatkarīgi no tā kur dzīve mani tālāk vedīs, es vienmēr savā sirdī glabāšu Tevi, lai esi kopā ar mani it visur, kur dodos.
Es ceru, ka, lai arī kur Tu tagad esi, Tu esi mierā un turpini mūs pieskatīt no debesīm. Mums visiem Tevis ļoti pietrūkst, tēti.
Mīļo tēti -
Es domāju par Tevi. Man pietrūkst Tevis. Es skumsty par Tevi. Es lūdzos par Tevi. Es mīlu Tevi!
Tagad un vienmēr.
