Kā cīnīties ar stresa sekām

Cilvēkam ir raksturīgi izjust stresu, ko pavada negatīvi emocionāli pārdzīvojumi. Kā arī specifiskas fiziskas reakcijas. Tajā skaitā, stresa hormona kortizola izdale.

Kortizols ir svarīgs mūsu organismam, bet pārlieku liels šī hormona daudzums noslogo virsnieres, kas to izstrādā. Lai saglabātu veselību, jāpiemācās tikt galā ar stresu un tā sekām. Kortizols ietekmē CNS – tā pārlieku lielais daudzums ietekmē cilvēka personību un tā psihi. Tas izjauc serotonīna darbību un provocē depresijas rašanos. Stresa ietekme uz cilvēka rīcību izpaužas kā procesu bremzēšana, stimulu un motivācijas zaudēšana, darba produktivitātes samazināšanās.

Rūpējoties par virsnieru dziedzeriem, jūs tajā pašā laikā rūpējaties par savu psihisko stāvokli. Jāievēro vienkārši noteikumi.

• Lietojiet pietiekami daudz augļus un dārzeņus;
• Brokastojiet, kolīdz esat pamodies;
• Neēdiet stāvus;
• Ēdiet piecas reizes dienā, lai izvairītos no cukura līmeņa svārstībām asinīs;
• Pietiekamā daudzumā uzņemiet vitamīnu B. To satur putras, rieksti, pākšaugi;
• Izdzeriet vismaz 1 – 1,5 l ūdens dienā;
• Desmit minūtes dienā uzturieties saulē;
• Ejiet gulēt līdz pusnaktij.

Pēc lielas stresa devas ir jāparūpējas par sevi arī psihiskā nozīmē. Kā zināms, psihiskās un somatiskās organisma funkcijas ir savstarpēji cieši saistītas. Iedarbojoties uz psihi, mēs iedarbojamies uz ķermeni un otrādi. Laimes sajūta nodrošina atbilstošs serotonīna līmenis, kas pozitīvi ietekmē virsnieru dziedzerus. Mums jāizraisa šī sajūta visiem iespējamiem līdzekļiem, mērķtiecīgi un kontrolējami. Un nav jāgaida, kamēr liktenis pats sniegs mums dāvanu un uzlabos noskaņojumu.

Vislabākā psihoterapija ir saruna ar cilvēku, kas vēl mums labu. Tā ir arī vispieejamākā terapija, kas ļauj izvairīties no stresa sekām.

Sarunas laikā neizmanto sarunu biedru kā plecu uz kura izraudāties vai kā cilvēku, uz kuru novelt visas savas problēmas. Izrādi cieņu un tad saņemsi līdzjūtību un izjutīsi atvieglojumu. Sarunas laikā uzmanīgi uzklausi sarunu biedru, izzini viņa uzskatus un domas. Esi atklāts, nepiespēlē tikai tāpēc, lai izpatiktu. Tā vai citādi tā ir iespēja skaļi izteikt savus pārdzīvojumus un tas palīdzēs. Tādas attīrošas un terapeitiskas darbības atstāj labvēlīgu ietekmi uz nervu sistēmu. Vienatnē vari pažēlot sevi un paraudāt. Galvenais, lai raudāšana neizvērstos histērijā.

Tāpēc sāc smaidīt. Mazliet piepacel lūpu kaktiņus un smadzenes uzreiz saņems informāciju par to, ka esi atslābis un apmierināts. Skaļi smiekli sūtīs smadzenēm signālu par to, ka esi drošībā.

Smaids un smiekli nenostrādās gadījumā, ja tie tiek izmantoti lai izsmietu un būs neīsti.

Stresa ietekme uz organismu ir negatīva, ja atrodaties šādā stāvoklī pastāvīgi. Tāpēc ir ļoti svarīgi prast pārslēgties un atjaunoties. Pēc dabiskas negatīvas reakcijas uz negatīvu kairinātāju jāizsauc pozitīvs pārdzīvojums, radot sev kādu patīkamu situāciju.