Kāpēc mums vajadzētu pārstāt ienīst pašiem sevi
Jūs visi noteikti esat dzirdējuši teicienu, ka mēs paši esam sev lielākie ienaidnieki un esiet droši, ka nav nekas pareizāks par šo. Neviens nekad nevar tevi sāpināt tā, kā mēs paši, neviens!
Mēs mēdzam vainot citus pie tā, kam mēs ejam cauri, bet patiesībā neviens nevar tevi sāpināt vai padarīt tevi nervozu, vai pievilt tevi jebkādā veidā, ja tu zini, kas tu esi un ja tu sev tici.
Diemžēl tikai dažiem no mums ir tik augsts pašpārliecinātības līmenis un tikai daži zina savu patieso vērtību. Un arī šie cilvēki ir iemācījušies tādi būt, grūtā ceļā.
Lielākoties mēs apšaubām sevi, mēs padarām savas dzīves sarežģītas, piesārņojam savus prātus ar nevajadzīgām un ļoti negatīvām domām, mēs sodām sevi, ienīstam sevi, žēlojam sevi un, visam pa virsu, mēs piesaistām šo rīcību “apkārt spēkiem”.
Mēs vainojam visu pasauli, ka tā padara mūsu dzīves par ellēm. Un es varu viegli pateikt jums tādas lietas kā: dzīve ir skaista; jums jābūt pozitīviem; neuztraucies, Visums zina, ko tas dara; bet visi šie vārdi nepadarīs jūs laimīgākus, nesniegs jums aizsardzību, ko jums vajag un pavisam noteikti nemainīs to, kā jūs jūtaties.
Lai arī patiesība, bet tie ir tikai vārdi un, kas tev ir vajadzīgs, tā ir rīcība, redzami rezultāti. Bet es varētu mēģināt izskaidrot, kāpēc tu juties tik bezvērtīgs un ieteikt pāris lietas, kā tu varētu apturēt šo sajūtu, kas iespējams varētu nostrādāt, ja tu tiešām vēlies saprast.
Pirmkārt, tev ir jāzina, ka tavas domas nemaz nav tavas! Kā tas nākas? Nu, padomā par to – mēs esam piedzimuši kā “tabula rasa”, “tukšs šīferis”, kas, mums pieaugot, piepildās ar citu rakstītiem teikumiem un, kopš mēs nezinājām šo faktu, mēs jaucam tās kā savas domas.
Atceries, ka tajā noteiktajā vecumā, kad citi sāka rakstīt savus vārdus mūsu prātos, mēs bijām pārāk jauni, lai saprastu viņus vai pārāk nemierīgi noskaņoti pret viņiem un viņu vārdiem, šīs domas palikušas iestrēgušas mūsos. Tagad iedomājies, ka lielākā daļa no šīm domām bija pilnas ar dusmām, vilšanos, bezvērtību, tās bija pilnas ar cilvēku atspoguļojumiem, ar kuriem mēs bijām kopā un tāpēc, ka tajā vecumā mūsu prāti darbojās kā sūklis, mēs esam savākuši visu nejautājot viņu atbildību.
Tātad tā šīs nepatiesās, svešās domas kļuva par pašu pamatu mūsu viedoklim par mums pašiem, kad mēs pieaugām.
Es ceru, ka šis izskaidrojums ieviesa nedaudz skaidrību par šo tematu, par domām un tagad tu vari paņemt šīs zināšanas vērā un beidzot redzēt, cik tu esi skaista būtne, kas ir pelnījusi visu mīlestību un aizsardzību šajā pasaulē! Lai sakautu visu negatīvismu sevī, lai attīrītu sevi no negatīvām domām, tev ir jāveic radikālas pārmaiņas un beigās jāuzņemas pilna atbildība pašam pār savu dzīvi.
Jo tomēr tā ir tava dzīve, tāpēc pārstāj sevi likt uz paplātes, lai citi tevi sadalītu gabalos un izmētātu tos apkārt. Pirmais solis, ir saprast, ka vienīgais, kas patiesi tev var palīdzēt, esi tu pats! Turot šo prātā tu vari sākt analizēt savas domas, vēl precīzāk “domas”, kas ir tavā galvā. Kad tu tās iepazīsi, tu redzēsi, a neviena no tām nemaz neesi tu, tad ko tagad iesākt?
Mēģini apzināt katru domu un sāc tīrīt nekārtību, ko tu esi neapzināti radījis, vai bija tevī radīta. Atceries, šī ir vissāpīgākā fāze, bet ja tu tai tiksi cauri, tu būsi atdzimis no jauna un pilnībā no jauna tu spīdēsi uz zemes virsas. Tātad, šī tīrīšanas daļa patiesībā ir process par tavu domu atzīšanu tavā prātā. Tev ir jāapzina tās un jāsatiekas ar tām, tu nevari vienkārši izlikties, ka tās tur nav.
Ja tu to dari, tu padarīsi sevi traku tā vietā, lai saņemtu visu spēku, kas tevī ir palicis un konfrontētu visas savas negatīvās domas.
Tās uz tevi kliegs, medīs tevi, sapinās tevi un mēģinās tevi novilkt lejā, bet atceries – tās neesi tu un vissvarīgākais, tu neesi tās!
Ej tieši cauri šīm negatīvajām domām, iznīcini tās vienu pēc otras kamēr tās vairāk nekontrolē tevi. Tev ir jāpārtrauc barot tās un, tici man, tās bija labi pabarotas pirms tu sāki par tām aizdomāties.
Domas barojas no tavas enerģijas, no tavām emocijām, kas šajā gadījumā ir bailes. Tātad tagad tev jānogriež tām enerģijas padeve un jāgaida, vienkārši elpo un gaidi, un tās sāks iet projām.
Varbūt tev parādīsies uzplaiksnījumi no kādām dusmīgām domām, bet atceries, ka tas ir to pēdējais mēģinājums, tad nu paliec mierīgs un ļauj domai doties prom. Vienkārši ļauj tām visām aiziet, tās neesi tu!
Tagad, kad vairāk nav palikusi neviena negatīva doma, ir daudz vietas, lai sāktu veidot patieso sevi, sāktu audzēt skaistu ziedu sevī, ziedu, par kādu tu vēlētos kļūt. Un, lai skaistais zieds augtu, ir nepieciešama skaista sēkla, tātad sāc sēt tādas sēklas.
Tavs prāts ir tavs dārzs un tu tur vari audzēt visu, ko vien vēlies, jo to, ko tu sēsi, to tu arī pļausi. Ja tu stādi pozitīvas domas, tās izaugs par pozitīvām īpašībām jūsos.
Tavas domas ir kā šoferis un tu esi transporta līdzeklis, tātad, ja tev nepatīk vieta, uz kuru dodies, lūdzu nomaini šoferi!
Tas ir izdarāms, tikai sāc mainīties un atlaid visu bagāžu, kas tev vairāk nav vajadzīga, atlaid visu, kas tāpat nebija tavs un tu būsi brīvs un laimīgs.
Es zinu, ka tas ir grūti kļūt pašam sev priekšniekam, bet grūd sevi tālāk prom no citu viedokļiem par sevi, grūd sevi līdz tu kļūsti par perfektu personu, kāds tu esi un atlaid visas ķēdes, pie kurām tu turies, vienkārši atlaid tās vaļā.
Atceries – tavas laimes atslēga esi TU PATS!
