Vai jums mēdz būt tā, ka pamostoties nevarat pat pakustēties? No tā neviens nav pasargāts

Ne visi cilvēki var mierīgi atgulties un atslābinoties iemigt. Lieta tāda, ka reizēm notiek spontāna pamošanās, kuras laikā cilvēks uz dažām sekundēm kļūst it kā paralizēts.Un šīš sekundes līdzinās mūžībai.Šai parādībai ir zinātnisks nosaukums – miega paralīze, un no tās neviens nav pasargāts.

Kas ir miega paralīze?

Cilvēki, kas cieš no miega paralīzes, pamošanās laikā ir pilnīgi paralizēti un var palikt pilnīgi nekustīgi desmitiem sekunžu. Šajā mirklī paralīze ir tik ļoti izjūtama, ka rodas iespaids, ka nevar pat paelpot.

Šādas lēkmes var būt katram otrajam cilvēkam 1 vai 2 reizes dzīves laikā. Bet dažiem tā ir regulāra parādība. Miega paralīze, kas atkārtojas, biežāk sastopama cilvēkiem, kuri cieš no narkolepsijas (slimība, kas izsauc pārmērīgu miegainību nomoda laikā). Šī parādība sastopama arī cilvēkiem ar noslieci uz depresiju. Tāpat mēdz būt arī ģenētiski pārmantota nosliece. Regulāri miega paralīzes uzplūdi ir sastopami vairāk nekā 8% zemes iedzīvotāju.

Mūsu gulēšana notiek cikliski, bet īpaši bīstams ir viens no cikliem, kurš zināms kā ātras acu kustības – REM-miegs. Šajā laikā vairums mūsu ķermeņa muskuļu ir miera stāvoklī. Pētnieki uzskata, ka miega paralīze iestājas tieši tad, kad beidzas REM-miegs.

Kā novērst šo parādību?

Tātad ko jūs varat darīt, ja notikusi pirmā miega paralīzes lēkme:

• Katru dienu liecieties gulēt vienā un tajā pašā laikā.
• Atlieciet visu darāmo, jo galvenais ir atstāt laiku pietiekamai atpūtai.
• Stundu pirms gulētiešanas izslēdziet telefonu, televizoru un datoru.
• Pirms miega nelietojiet stimulējošus dzērienus un ēdienus: alkoholu, kofeīnu, nikotīnu.
• Griezieties pie ārsta, lai izslēgtu narkolepsijas diagnozi.

Ko darīt miega paralīzes brīdī?

Pirmā miega paralīzes lēkme var būt ļoti biedējoša. Tomēr, ja jūs ciešat no atkārtotām lēkmēm, bailes pārvarēt palīdzēs šis:

• 1.Pirmkārt, iemācieties mantru un atkārtojiet to pie sevis: ”Tas nav reāli. Tas ir sapnis.”
• 2.Otrkārt, sakoncentrējieties uz mēģinājumu pakustināt kādu jūsu ķermeņa daļu – virziet savu uzmanību uz kaut ko ļoti mazu, piemēram, kājas īkšķi. Rezultāts būs gan fizisks (jūs atkal kustēsities), gan psiholoģisks ( jūs varēsiet kontrolēt situāciju, bet tas nomierina).