Kas par alkoholu būtu jāzina katram?
Medicīna alkoholu jau pirms 300 gadiem izmantoja kā narkotisko pretsāpju līdzekli un otrā pasaules kara laikā kā narkozi operāciju laikā. Ievainotajam tukšā dūšā deva izdzert 3 glāzes "kandžu" (pašbrūvēts, augstus grādus saturošs alkoholisks dzēriens), atšķaidītu spirtu 40º, vai degvīnu. Pēc tādas devas, pacients zaudēja samaņu un zaudēja jeb kādu sāpju sajūtu. No narkozes līdz nāvei šķir tikai 1 glāze šāda alkohola. Tomēr anestezioloģijā ātri atteicās no alkohola pielietošanas, jo tam ir ļoti šaurs efektivitātes spektrs un praktiski netverama robeža no narkozes līdz nāvei. Cilvēkam ar lielu ķermeņa masu tās var būt 3,5 glāzes, kamēr cilvekam, kuram svars ir ievērojami mazāks, liktenīgas var izrādīties 2-2,5 glāzes alkohola.
Cilvēka organismā nav neviena orgāna, kurš neciestu alkohola ietekmē, tomēr visvairāk cieš smadzenes, jo tieši smadzenēs šī inde uzkrājas visvairāk. Alkohols nokļūstot organismā, uzsūcas asinīs un ar asinsriti nokļūst smadzenēs, kur noārda smadzeņu garozu.
1961.gadā, trīs ASV zinātnieki – fiziķi Melvin H.Knisely; Raymond C.Pennington; Herbert A.Moskow, no Dienvidu Karolīnas, Čarlstonas Medicīnas Universitates veica neticamu atklājumu.
Zinātnieki ar garā fokusa mikroskopu pētīja aci, acs tīkleni un tās reakciju uz krāsu, gaismu utml ..., pētījumu laikā zinatniekiem pirmo reizi izdevās ielūkoties asinsvadu iekšpusē un ieraudzīt asinsplūsmu tajā. Tie redzēja asinsvadu sieniņas un to, ka pa šiem asinsvadiem plūst baltie un sarkanie asinsķermenīši. Kādā pirmdienas rīta, zinatnieki nosēdināja savu pētāmo objektu, ielūkojās ar mikroskopu viņa acīs un šausmās sastinga ... pa asinvadiem peldēja neskaitāmi trombi, sarkano asinsķermenīšu – eritrocītu sabiezējumi, kurus veidoja no 10-400 kopā salipuši eritrocīti. Zinātnieki tos tēlaini nosauca par vīnogu ķekariem. Fiziķi bija pārbijušies, bet cilvekam, it kā likās viss ir kārtībā ... turpinot pētījumus, otrajam, trešajam pētāmajam viss bija kārtībā, ceturtajam atkal novēroja trombus ... sāka noskaidrot kas pie vainas un izrādījās, ka tie divi brīvdienās bija lietojuši alkoholu ! Tūliņ pat fiziķi ķērās pie eksperimenta. Tie pilnīgi normālam cilvēkam, skaidrā prātā iedeva izdzert krūzi alus un jau pēc 15 minūtem zinātnieki viņa asinsvados jau novēroja trombus. Fiziķi bija atklājuši grandiozu atklājumu, jo pierādīja, ka ne tikai mēģenē asinis sarec alkohola iedarbībā, bet šāds pats process notiek arī dzīva cilvēka organismā.
Cilvēka smadzenes sastāv no 15 miljardiem neironu savienojumu (nervu šūnu), kas barojas caur mikrokapilāriem (vismazākie asinsvadi organismā). Kad cilvēka asinsvados peld neskaitāmi lielāki un mazāki trombu pikuči, asinis līdz neironam spēj nokļūt knapi vienā rindā un kad šāds trombs nonāk mikrokapilārā, kurš baro neironu, tas bloķē to un 7-9 minūšu laikā šī smadzeņu šūna ir jau neatgriezeniski gājusi bojā. Rezultātā, cilvēka smadzenēs rodas vesela mirušo smadzeņu šūnu – neironu kapsēta. Visās alkohola reibumā mirušo cilveku līķu sekcijās, ārsti pataloganatomi redz vienādu ainu – sarecējušas smadzenes, samazinātu smadzeņu apjomu, smadzeņu virsmu klāj mikrobojājumi, to struktūra ir defragmentēta !!! Patanatomus nepārsteidz šādi fatāli smadzeņu bojājumi, patanatomus pārsteidz tas, kā cilvēks ar tādiem smadzeņu bojājumiem ir spējīgs pārvietoties un vispār izdzīvo ... No ta mēs varam secināt, ka alkohols ir reāls veids saprāta zaudēšanai.Tāpēc alkohols jeb kurā vecumā nav pieļaujams nekādā daudzumā. Pat ja jūs mēģina pārliecināt par zālēm, vai zāļu tiesu, neticiet – alkohols nekādā mērā un daudzumā nav attaisnojams, jo pat ja gūstam it kā terapeitisku efektu, nav zināms, vai guvums būtu attaisnojams pret neatgriezenisko zaudējumu, ko tas nodarīs mūsu smadzenēm !Tiem, kas gribētu redzēt aprakstīto eksperimentu - dzīvē šeit būs:
Kāpēc cilveks reibst, vai precīzāk sakot, kapēc alkohola ietekmē mēs zaudējam veselo saprātu ?Tatad, iedzerot alkoholu, tas uzsūcas asinsritē, salipina eritrocītus un veido neskaitāmus trombus, kas nonāk smadzenēs, nosprosto mikrokapilārus, kā rezultātā smadzeņu šūnas – neironi nesaņem skābekli un masveidā sāk iet bojā. Šādā veidā, bojā iet pat veseli smadzeņu apgabali, kas atmirstot pārstāj darboties, izraisot dažādiem cilvēkiem dažādas izpausmes – vieniem pirmām kārtām cieš smadzeņu pakauša daļa, kas atbild par vestibulāro aparātu (līdzsvara sistēma), daži paliek „vaļīgi” savā uzvedībā, jo alkohols skar centru, kas kontrolē uzvedības normu robežas, trešajiem tiek traucēta atmiņa. Medicīnā ir zināmi neskaitāmi gadījumikad cilvēks pēc kārtīga rauta neatceras kur bijis, ar ko, kapēc un ko darījis ...