Ievainojamā bērna sindroms. Vistraģiskākais bērnam – vecāku nodevība
Par ko gribētos parunāt šodien? Par agro bērnību – to vecumu, kad notiek tik ļoti interesantā bērna visu sistēmu attīstība, īpaši galvas smadzeņu, - un par noteiktu darbību un procesu ietekmi, kas tiek veikti šajā vecumā un atstāj iespaidu uz turpmāko bērna dzīvi.
Neliels ievads: Situācija, ko iznāk novērot diezgan bieži. Atnāk divi pieauguši cilvēki, vecumā tā ap trīsdesmit. Viņiem nesen piedzimis bērniņš. Viņš raud, viņam ir daudz vajadzību, kuras jaunie vecāki ne vienmēr saprot un apmierināt, un vēl tāpēc, ka viņam banāli jāpierod dzīvot uz planētas Zeme. Dabiski, ka vajadzīgs laiks, lai gan vecāki gan bērns pielāgotos jaunajai dzīvei.
Bieži vien notiek psiholoģiskais regress un pieaudzis vīrietis un sieviete paši pārvēršas par bērniem.
Viņiem uz rokām ir bērns, kuram ir kolikas, viņš raud. Un divi pieauguši cilvēki iegrimst frustrācijā, jo nezina ko darīt.
Un tagad iedomājieties, ko tādā situācijā jūt bērns. Vecāki viņam ir kā dievi un pēkšņi šie dievi ir izrādījušies bezspēcīgi. No kā lai gaida palīdzību, kam prasīt aizsardzību?
Es, protams, runāju nedaudz pārspīlēti, bet mūsdienās šī problēma jau ir ieguvusi globālus apmērus. Ar to domāju jauno cilvēku “negatavību” kļūt par vecākiem.
Bet tagad savienosim šo situāciju ar medicīnu. Manuprāt, šajā situācijā varam runāt par tādu jēdzienu kā “ievainotā bērna sindroms”.
Ko tas nozīmē? Iedomājieties, ka tajā laikā, kad sieviete bija stāvoklī vai dzemdību laikā notika kaut kas nepatīkams vai pat traģisks. Tā varēja būt kāda diagnoze, piemēram, iespējama grūtniecības pārtraukšana, vai problēmas attiecībās ar vīru vai tuva cilvēka zaudējums. Un tad, kad bērniņš piedzimis, sieviete – māte, bet bieži vien arī pārējie ģimenes locekļi sāk pārlieku satraukties par bērna veselību vai pat dzīvību. Bērniņš ir mazliet apslimis, bet māte uzreiz šim notikumam piešķir visaugstākās bīstamības pakāpi, līdz pat dzīvības apdraudējumam. Te izpaužas bailes no nāves, kas ir pieskaitāmas pie cilvēka tā saucamajām pamatbailēm.
Diemžēl jāsaka, ka pie mums cilvēkiem vēl nav izveidojusies psihologa apmeklēšanas kultūra. Viņi to neapmeklē un neapspriež savas problēmas. Rezultātā veidojas situācija, kad jaunā māmiņa vienkārši nav spējīga tikt galā ar savu emocionālo stāvokli.