Kādai sievietei nav iepsējams nodarīt pāri?

Ziniet, ir tādas dažādu vecumu sievietes, kurām nav iespējams izdarīt pāri, it īpaši iesist. Tas kaut kā pats no sevis ir skaidrs. No kurienes tas nāk?

Piemēram, pastaigājas pa pagalmu topošā pieaugusī sieviete vai jauniete, viņai ir kādi 5 vai 6 gadi. Viņai patīk vilkt mammas kurpes uz papēža, uzvilkt šīs skaistās kurpes un staigāt kā pieaugušajai. Pienāk pie viņas zēni un sāk apcelt. Gribas parunāties ar šo meiteni. Kā šādā vecumā lai iepazīstas? Tikai apceļot un izjokojot. Šī meitene ņem un no visa spēka iesit zēnam pa seju. Un izsit zobu. Zēns, kliedzot un raudot, skrien projām, atgriežas ar mammu. Mamma aiz auss velk pāridarītāju un huligāni meiteni pie viņas vecākiem.

Scenārijs Nr. 1

Meitenes tēvs iznāk uz tikšanos, dzird sūdzību, pagriežas pret meiteni un saka: “Malace, meita! Pareizi izdarīji! Nāmakreiz dari tāpat, vēl arī ar kāju iesper! Lai neviens tev nevarētu nekad darīt pāri!!!”Lai iznāk arī mamma, sāk : “Vai, atvainojiet, ko tu bērnam māci? Viņa taču meitene…” Taču tas nav tik svarīgi.

Scenārijs Nr. 2

Iznāk mamma, noklausās stāstu un soda meitu. Turklāt, visļaunākais, soda sūdzētāju priekšā, nevis divatā.

Lūk, arī viss stāsts. Meitene no pirmā scenārija iemācīsies, ka viņa ir stipra, viņai neviens nevar darīt pāri, viņai izveidosies iekšējais vīrietis (animus) ar balstu uz tēvu. Respektīvi, iekšējo spēku var arī ieaudzināt, ja nav tēva balsta, daudzi izauga vispār bez tēviem vai tēvi balstu nav devuši. Anima un animus (no lat. – “dzīves sākums” vai “dvēsele” sieviešu un vīriešu dzimtē) – termini, ko psiholoģijā ieviesa K. G. Jungs, lai apzīmētu arhetipiskus tēlus, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu pirmsākumu.