Kā Vecgada rituāls var ienest mājā labklājību
Šobrīd nauda kļūst neredzama, neapzināma, virtuāla. Tā it kā ir, kaut arī varētu vēlēties vairāk. Tomēr tās it kā nav- kā lietas, priekšmeta. Mēs dzīvojam lielu pārmaiņu laikā. Jau no paša sākuma nauda ir bijusi dažādi priekšmeti- gliemežvāki, sudraba stieņi, zelta monētas, pat koka nauda ir bijusi, papīra. Toties tagad- nauda uz kartes, kontā- to ne pataustīt, ne pasmaržot, ne sazirdēt, ne paskatīties uz to, ne papriecāties par to.Pat uz zoba nepārbaudīt, neizgaršot zelta monētu… Naudai ir maz sakara ar mūsu fiziskajām sjūtām, tā kļuvusi abstrakta, simboliska…
Ko darīt, ja naudas ir maz, pavisam maz? Kā atsvaidzināt “naudas programmu”, lai liktu smadzenēm, tā teikt, steigties meklēt savu Eldorado, meklētu iespējas nopelnīt, palielinātu ienākumus? Kā, piemēram, ēzelim pie purniņa karināja burkānu, lai tas, pēc garduma sniedzoties, ātrāk vilktu savu nastu (bija reiz tāds paņēmiens, kā likt spītīgajam dzīvniekam strādāt). Burkāns bija īsts, saprotiet? Garšīgs, redzams, salds burkāns. Iedvesmojošas runas par to, ka par labi padarītu darbu ēzelis saņems daudz burkānus, nedotu nekādus rezultātus. Pat ja vislabākais motivātors, biznestreneris solītu maisus ar burkāniem- vēlāk, pēc tam… kā balvu. Bet viens vienīgs nabaga burkāniņš, toties īsts, lika spītīgajam ēzelim skriet un pildīt darbu. Lūk arī smadzenes reizēm ir tāds spītīgs ēzelis. Ja naudas ir maz- līdzēs paņēmiens ar monētām jaunā gada priekšvakarā.
Naudas maz, bet sīknauda vismaz ir? Lūk, sāciet vākt sīknaudu. Tas ir ļoti vienkārši- centieties par pirkumiem norēķināties ar skaidru naudu, bet atlikumu sakrājiet, neizdodiet. Pāris dienu laikā var savākt sauju monētas. Vislabāk par patīkamiem pirkumiem - ēdienu, dāvanām,rotājumiem priekš mājas… Nepieciešams nedaudz monētas, vēlams dzeltenas. Ja tās ir apsūbējušas, notīriet, nopulējiet tās, līdz mirdzumam. Kad jūs to dariet, strādā zemapziņa. Jūs skatāties uz monētām un darbojās redzes analizators. Un vēl no monētām nedaudz smaržo pēc metāla- ja jums ir smalka oža, jūs to sajutīsiet. Garšot protams nevajag, bet mutē, ja esat emocionāls cilvēks, varat sajust vieglu metāla piegaršu. To vajag izjust, apzināties. Vislabāk psihotehniku ar monētām veikt Vecgada vakarā. To var darīt jeb kurā laikā, bet Vecgada vakars ir īpašs laiks, kad mēs zemapziņā jau esam noskaņoti maģijai, ticībai brīnumiem, kā bērnībā. Tāpēc,skaidrā prātā- nauda nemīl reibumu, tā mīl skaidru prātu un skaitīšanu- vajag apsēties ar savāktajām monētām un veikt iepriekš aprakstītās darbības- notīrīt, nospodrināt, patīksmināties, pārskaitīt.
Tagad jāliek monētām skanēt- ņemiet stikla trauku ar paplatu, bet ne pārāk platu, augšu. Derēs stikla kausiņš, grezna vāze. Nepieciešams, lai monētas viegli iekristu traukā. Pa vienai monētai metiet tās traukā. Tās kritīs, klusu skanēdamas. Telpā jābūt klusumam, lai nekas jūs nenovērstu no veicamās darbības. Stikla traukam jābūt caurspīdīgam. Jums jāiesaista ne tikai dzirde, bet arī redze. Domas jākoncentrē uz veicamo darbību, jāiedziļinās tajā. Pie sevis domās sakiet: ‘’Es vēlos palielināt ienākumus. Man patīk nauda. Lai tā vairojas!” Variet piebilst kaut ko no sevi, galvenais- konkrēti formulēt domu. Šis process neaizņems daudz laika. Tad aizvākojiet, aizkorķējiet trauku un noslēpiet to līdz nākošajam Vecgada vakaram. Noslēpiet un aizmirstiet. Tā protams nav maģija, tas ir burkāns, ko ēzelim ļāva redzēt, saost, pat palaizīt… Tā ir vēlamā materializācija. Neredzamās un nemateriālas naudas laikā ir svarīgi atdzīvināt senos arhetipus. Tie nav mainījušies un nemainīsies vēl ilgi…
