Kā tas ir – mīlēt sievieti, kas pieradusi būt viena

Kā tas ir – mīlēt sievieti, kas pieradusi būt viena

Viņa ir kā viscietākais rieksts un uzcēlusi ap sevi visaugstākās sienas. Sieviete, kas pieradusi būt viena, atšķiras no visām pārējām, kurās kaut reizi esat bijis iemīlējies. To varu jums garantēt. Viņa uzcēlusi ap sevi visaugstāko sienu. Tāpēc ka ļoti ilgu laiku tā bijusi tikai viņas siena.

Šī siena ir daļa no tās pasaules, kuru pati radījusi. Jā, no vienas puses tā ir viņas aizsardzība, bet tā ir arī viņas individualitāte. Šī siena ir kā bruņas, aiz kurām paslēpta visa viņas dzīve un pasaule, kas pieder viņai vienai. Šis apvalks pasargā viņu, atbalsta viņu, nodrošina viņas drošību. Šī aizsardzība viņai ir saprotama un nepieciešama. Tāpēc viņai būs grūti savā pasaulē atrast vietu vēl kādam. Tā var kļūt par lielu problēmu.

Meitene, kas radusi būt viena, iespējams, kādā brīdī teiks (tādā vai citādā formā), ka “tu viņai neesi vajadzīgs”. Viņa tik bieži teiks kaut ko līdzīgu: “es to varu izdarīt pati” vai “neuztraucies par to” vai “es tikšu galā”, ka kādā brīdī kļūs līdzīga neatkarīgai vinila platei, kas “uzkārusies”. Bet kaut kādā mērā tas tā arī ir. Viņa tik tiešām visu var izdarīt pati. Un tas, ka tu viņai neesi nepieciešams, nenozīmē, ka viņa tevi negrib.

Jā, viņa var soļot par dzīvi vienatnē, bet tas nenozīmē, ka viņa nevēlas izbaudīt tavu klātbūtni. Patiesība slēpjas tajā, ka pēc kāda laika vientulība var kļūt par jūsu kopīgo komforta zonu, jūsu drošo patvērumu. Jo paļauties varat tikai uz sevi, uzmanību veltīt tikai sev un arī rūpēties tikai par sevi. Šī vientulība ar laiku kļūst pierasta un pat skaista.

Tāpēc, kad kāds ienāk viņas dzīvē un sapurina viņas pasauli, notiek satricinājums. Tas ir satricinājums visai viņas dzīvei un visam tam, pie kā viņa ir pieradusi. Tāpēc iesākumā viņa izjutīs bailes. Ne tikai tāpēc, ka šaubīsies, vai ielaist jūs savā pasaulē, ieaicināt savā dzīvē, kas līdz šim piederējusi tikai viņai vienai. Visvairāk viņa baidās, ka ielaidusi jūs savā dzīvē, viņa zaudēs savas vientulības komforta sajūtu, un viņai būs ērti tikai esot kopā ar jums.

Šīs iekšējās bailes pavada jautājums: “Ko man darīt, ja viņš aizies?” Sieviete, kas pieradusi pie vientulības, baidās no iespējas aizmirst par to. Jūs sakāt: “lūdzu ielaid mani”, bet viņa saka: “lūdzu neej prom”.

Būt vientuļam ir viegli, ja pie tā esi pieradis. Bet līdz šim pierašanas brīdim notiek smaga cīņa un veicams grūts ceļš. Viņu tik tiešām biedē iespēja to visu pārdzīvot no jauna. Un tāpēc, ja esat iemīlējies sievieti, kas pieradusi būt viena, lūdz esat gatavs palikt. Esat gatavs turēt viņas roku, kad viņa saka, ka var visu izdarīt pati. Un esat gatavs atbildēt, ka varat palīdzēt. Esat gatavs izzināt viņas pasauli un iemācīties to cienīt, esot daļa no tās.

Esat gatavs lauzties cauri tai sienai, kuru viņa ir uzcēlusi ap sevi un savu sirdi. Esat gatavs nekad neuztraukties par to, kas notiek sienas otrā pusē. Tāpēc, ja jums izdosies viņu iekarot, viņa nekad nelaidīs jūs vaļā.

LAI IZDODAS!

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!