Īsziņas no zemapziņas – no kurienes nāk slimības un citas nepatikšanas?

Viss, kas ar mums notiek – gan labais, gan sliktais – tās ir īsziņas, ko mums signalizē zemapziņa. Kāpēc tai tā gribās ar mums komunicēt un kā šīs sarunas padarīt pēc iespējas patīkamākas, parunāsim šajā rakstā.

Abonents nav sazvanāms!

Zemapziņas “kokonā”

Lai saprastu, kas tā zemapziņa tāda ir, iedomājieties, ka esat burvju kokonā, kas jūs pilnībā nodala no apkārtējās pasaules. Kokons laiž cauri gaismu, skaņu, sajūtas un visu pārējo, bet aiztur visu apmēram uz sekundes daļu, un pa šo laiku izmaina tā, kā tam labpatīkas.

Tātad: pielabo realitāti, lai mēs spētu veiksmīgāk izdzīvot. Apgriež attēlu, ko saņemam caur acīm, ļaujot (par spīti optikai) pasauli skatīt ne “ar kājām gaisā”. Mīkstina sāpju sajūtas cīņas laikā. Un vēl, un vēl… Maina realitātes sajūtas, lai mēs stingri sekotu dzīves scenārijam (personīgajam vai visas dzimtas) un psiholoģiski nobriestu kā personības tam noteiktajā laikā (mācību, izmēģinājumu, iesvētību u.c. pasākumi). Te tiek likti lietā “ nejauši” notikumi, slimības, emocijas un viss cits, ko spējam un nespējam iedomāties. Zemapziņa ar mums vienkārši komunicē, lai tai nekļūtu garlaicīgi. Tai ir patīkami sajust dzīvo saikni ar mums.

Daudzkanālu sakari

Sakariem ar mums zemapziņa izmanto piecus kanālus. Ja pa izvēlēto kanālu tā nevar ar mums sazināties, tad vai nu bungo aizvien stiprāk un stiprāk, vai arī pārslēdzas uz citu kanālu. Bieži vien paziņojumu nosūta pa visiem kanāliem reizē, vismaz viens taču nostrādās! Ja jums nav neviena atvērta kanāla saziņai ar zemapziņu, tad jūsu dzīves kvalitāte nebūs pārāk augsta. Un cietīs gan veselība, gan labklājība, jo zemapziņai vajadzēs “kliegt un klauvēt “ ļoti skaļi, nesaņemot nekādu atbildi. Sekojot loģikai, par labām lietām zemapziņa paziņos ar patīkamiem signāliem, bet par sliktām lietām ziņos ar draudīgiem, slimību pilniem signāliem. Pamatā jau tā arī ir, bet ja cilvēks sāk sevī ieklausīties tikai tad, kad notiek kaut kas slikts, tad arī priecīgas lietas zemapziņa paziņos tam skarbā formā.

Piecas valodas

Aplūkosim visus sakaru kanālus ar zemapziņu, sākot ar pašiem ērtākajiem, ātrākajiem un drošākajiem. Uzzināsim, kā tos attīstīt.

Sapņi

Ne velti tos uzskata par pamata ceļu uz bezapziņu. Kad guļam, praktiski esam atslēgti no realitātes. Zemapziņai nav jāizkropļo realitāte, iekodējot tajā vēstījumu. Var vienkārši uzinstalēt tādu realitāti, kas maksimāli pietuvināta konkrētam vēstījumam un parādīt to cilvēkam sapnī. Diemžēl, mēs ļoti bieži nenovērtējam un ignorējam, nesaprotam vai aizmirstam visu, ko esam nosapņojuši. Tāpēc, lai attīstītu sapņu kanālu, jāapgūst oneiroloģija un jāpadara sapņi apzinātāki.

Nomoda “sapņi”

Fantāzijas, redzējumi hipnozes vai meditāciju laikā, nejauši “uzpeldējušas” atmiņas. Cilvēks neatslēdzas no notiekošā kā nakts sapņu laikā, bet norobežojas, padarot nomoda “sapņus” par fonu. Bet zemapziņas vēstījums ir kā galvenā figūra šajā fonā, kā atsevišķa “piedāvājuma pakete”. Šo kanālu attīstīt palīdzēs dažādu vienkāršu praktizēšanas pasākumu komplekss.

Ķermeņa valoda

Sajūtas (no “kaut kas niez” līdz “sāp visas maliņas”) un emocijas (no vieglas garlaicības līdz visaptverošai kaislei). Šis ir ļoti ērts un informatīvs kanāls, ja vien ir prasmes un iemaņas ar to rīkoties. Diemžēl, daudzi domā, ka sajūtas un emocijas izraisa tikai un vienīgi ārējie apstākļi. Taču tā ir tikai puse no patiesības. Piemēram, saaukstēšanās. Jā, tā sākas pēc tam kad esat pamatīgi nosalis pusi dienas sēžot zem kondicioniera. Taču tā ir zemapziņa, kur aizlemj, vai vispār un cik lielā mērā saslimsiet. Vai tai ir ko jums paziņot, iekomponējot paziņojumu saslimšanas procesā. Tas pats ir ar sajūtām. Tātad, attīstot šo kanālu, sāpes un citas sajūtas jāiemācās uztvert kā signālus no zemapziņas un jākļūst par savu sajūtu un emociju pārvaldnieku.

Cilvēki

Saskarsme un attiecības ar citiem daudzējādā ziņā, saruna pašam ar sevi, precīzāk ar savu zemapziņu, pateicoties projekcijas mehānismam. Mums šķiet, ka saprotam, ko un kāpēc cilvēks mums ir pateicis, kāds viņam ir raksturs, kā viņš pret mums izturas, taču bieži vien tā ir ilūzija. Zemapziņa, filtrējot uztveri, uz konkrētiem cilvēkiem projicē tādus arhetipus, jēgu un jūtas, lai mums būtu ērti piemērot viņiem aktuālos paziņojumus un rosināt nepieciešamajām darbībām. Piemēram, sievietei, lai viņa psiholoģiski pieaugtu, kādā brīdī jāsaceļas pret savu iekšējo “māti”, jāiesaistās konfliktā ar viņu. Īstā māte ir tālu, bet priekšniece, kas emocionāli viņu aizstāj, ir laipna un pielaidīga. Taču zemapziņa, izkropļojot realitāti, projicē uz priekšnieci valdonīgas mātes tēlu, un sievietei visā nopietnībā šķiet, ka priekšniece ir nikna, nežēlīga būtne, kas pakļauj un pazemo. No šī māņu un projekciju labirinta cilvēks var izkļūt, ja apzinās, uz kāda personīgās izaugsmes attīstības pakāpiena atrodas.

Notikumi – viss, kas notiek apkārtējā pasaulē notiek, caur zemapziņu tiek tik ļoti filtrēts un pārveidots, ka brīžiem ir vēlme vienkārši iet uz mežu un pamatīgi izkliegties. Tas ir pats attālākais saziņas kanāls. Ir vajadzīga gudrība. Nepieciešams pamatīgi izprast, ka nejaušības neeksistē. Pazudis lietussargs un zemapziņa jau šajā notikumā paspējusi iekodēt vēstījumu, kurš tev būtu jāsaprot un jāpieņem.

LAI IZDODAS!