Gribas sāļu, saldu, skābu, asu: par kādām veselības problēmām liecina tavas vēlmes
Kāre pēc saldumiem
Saldumus parasti kārojas saspringta garīga darba darītājiem, jo galvas smadzenes ir galvenais glikozes patērētājs, un organismam ir jāatjauno tās rezerves. Arī muskuļi lielā mērā izmanto cukuru, tāpēc jebkurš stress vai bailes sūta signālu muskuļiem būt gatavībā ‘’bēgt’’, bet tam ir nepieciešama glikoze un tās rezerves glikogēna veidā, kurš atrodas aknās un muskuļos. Turklāt, muskuļiem darbojoties, tiek patērēts magnijs, kura deficīts arī var izraisīt pastiprinātu vēlmi pēc saldumiem. Magnija zudums notiek arī mēnešreižu laikā, tādēļ dažām sievietēm kāre pēc saldumiem pieaug tieši šajās dienās. Turklāt saldumi uzlabo mūsu garastāvokli: ja cilvēkam ir pazemināts ‘’laimes’ hormona’’ līmenis, tad pieaug tieksme pēc salda ēdiena. Tādējādi tie, kas ir pakļauti negatīvām emocijām, bailēm vai stresam, neapzināti cenšas uzkrāt glikozes rezerves teorētisku briesmu gadījumam, garastāvokļa uzlabošanai un vienkārši, lai nomierinātos.
Arī pie zarnu sēnītes nereti rodas tieksme pēc saldumiem, jo glikoze sēnēm ir galvenā barības vide.
Turklāt bieži vien kāre pēc saldumiem apvienojas ar vēlmi pēc trekniem ēdieniem. Tas notiek tādēļ, ka cilvēki, kas pakļauti stresam, vēlas ne vien uzlabot savu garastāvokli un nomierināties ar glikozes patēriņa palielināšanu, bet arī cenšas sev radīt miegainu stāvokli, kas iespējams, kamēr tiek sagremota treknā barība. Tāpat arī produkti, kas satur ļoti daudz tauku, tādi, kā rieksti, siers, piens, pīles gaļa, satur aminoskābi triptofānu, tā paša serotonīna priekšgājēju, kas izraisa laimes, eiforijas, optimisma un vienkārši laba noskaņojuma stāvokli. Tāpēc šie produkti var izraisīt sava veida pieradumu.
Ja ‘’velk’’ uz sāļu
Tie, kam patīk sāli piebērt tā vairāk, arī ir pakļauti stresam mājās vai darbā, vai arī viņiem jau no dabas ir pazemināta izturība pret stresu, kas noved pie nervu sabrukuma pat pie mazākās nestandarta situācijas. Tas tādēļ, ka virsnieres, kas ir galvenais orgāns, kurš reaģē uz stresu, ne vien palīdz organismam pārvarēt stresu, bet ir atbildīgas arī par ūdens/sāls līdzsvaru, nātrija un hlorīdu līmeni asinīs. Pie psihoemocionālas pārslodzes pieaug šo mikroelementu patēriņš, un organismam tie ir jāatjauno, lietojot uzturā sāli (nātrija hlorīds). Pazemināta imunitāte, nieru vai urīnpūšļa iekaisumi arī reizēm var novest pie lielāka sāls patēriņa.
Taču pastāv arī fizioloģiski iemesli pastiprinātai tieksmei pēc sāļa ēdiena, piemēram, grūtniecība, kad asins tilpums palielinās, un šis apjoms ir jāpapildina ar nātriju. Tāds pats iemesls var būt ūdeni ļoti daudz dzerošajiem cilvēkiem un pie atūdeņošanās (pastiprināta svīšana, vemšana, diareja, kad notiek ne vien nātrija, bet arī magnija, kalcija un cinka elektrolītu zaudēšana), jo organisms vienmēr cenšas atgūt līdzsvaru. Gadās, ka vienam un tam pašam cilvēkam kārojas gan sāļu, gan saldu. Biežāk tas notiek ar ofisu darbiniekiem, kuri saskaras gan ar garīgu spriedzi, gan stresa faktoriem.
Ja gribas asu, sāļu vai skābu
Cilvēkiem, kuru ēdienkartē vienmēr ir asas garšvielas un ēdieni, kā arī skābi produkti, vajadzētu pievērst uzmanību savai gremošanas sistēmai. Ja ir pazemināta kuņģa skābe, vai arī aknas un aizkuņģa dziedzeris slikti izstrādā gremošanas fermentus, tad organisms, cenšoties atjaunot skābumu, stimulēt gremošanas sulu izstrādi un palīdzēt gremošanai, dod signālu sāļa un asa ēdiena lietošanai. Dažos gadījumos tieksme pēc asa ēdiena var netieši norādīt uz vairogdziedzera problēmām un kaitīgo vielu, tādu, kā toksīni un smagie metāli, klātbūtnes organismā. Tādēļ šiem cilvēkiem būtu ieteicams griezties pie ārsta.
