Es raudu! Mammīt, lūdzu iemācies mani saprast!

Es raudu! Mammīt, lūdzu iemācies mani saprast!

Jūs mani gaidat deviņus mēnešus, esat nopirkuši man drēbītes, rotaļlietas un visu pārējo, kas nepieciešams. Un laiks paskrien nemanot! Un ko es redzu? Es pievīlu jūsu cerības – jūs domājāt, ka es tikai ēdīšu, gulēšu, augšu un jūs tikai priecāsieties par to!

Es, protams, saprotu, ka jums esmu pirmais bēniņš, bet kad es kliedzu tas nenozīmē, ka es es to daru, jo man tas patīk! Jūs domājat, ka es tīšām raudu, lai jums kristu uz nerviem? Tā gan nav! Vienkārši iemācieties mani saprast un tad viss būs kārtībā!

Kad es raudu barošanas laikā ņemu pudelīti vai knupīti un metu to pa gaisu, bet otrā momentā es izrādu interesi par ēšanu, tas nozīmē daudz vairāk nekā tev var šķist. Iespējams man mutītē kaut kas sāp vai pie vainas ir iesnas. Piekritīsiet, ka ir grūti ēst un elpot. Daudzas reizes pie vainas ir tieši vidusauss iekaisums, taču neviens to nepamana un es nespēju jums to pateikt, tādēļ es raudu, lai tu – mammīt, mani spētu saprast, ka es nejūtos labi. Mazs noslēpums – ja tu pieskarsies pie manas auss maliņas un es stipri kliegšu, tad viss skaidrs – iekaisums!

Kad es raudu pēc barošanas un pievelku kājiņas pie vēdera, tad sargieties mani mīļie! Neviens neteica, ka tas būs viegli... Kad biju mammas vēderā man bija viss – klimata kontrole, mamma uzbļāva uz tēta un aiztrieca viņu uz veikalu, jo es gribēju kaut ko garšīgu. Tagad manam ķermenim pašam ir jātiek galā ar gremošanas sistēmu.

Iespējams būs jācieš pirmās nedēļās vai pat mēnešus. Ir jāgaida kamēr zarniņas sāk strādāt normāli. Tas viss man palīdzēs labāk sagremot pārtiku. Jūs varat man (arī sev) palīdzēt pieliekot siltu dvielīti pie mana vēderiņa. Tad es nomierināšos un man būs daudz vieglāk.

Es raudu, kad gribu ēst – Ja es gribēšu ēst, tad es skaļi kliegšu un cerēšu, ka jūs mani sapratīsiet. Ko darīt? Pabarot, protams. Jā, varu ēst paprasīt arī ne pēc jūsu laika graka. Jā, es varu arī ēst paprasīt pat naktī. Bet vai jūs reizēm paši naktī neejiet pie ledusskapja?

Raudu, kad gribu, lai mani pārģērbj – Kuram gan patīk ilgi gulēt slapjās autiņbiksītēs. Pirmkārt, man ir neērti. Otrkārt, var parādīties autiņbiksīšu izsitumi. No sākuma es čīkstēšu un mēģināšu jums šo paprasīt ar labu, bet ja jūs nesapratīsiet mani, tad es kliegšu, tā lai jūs saprastu un mani pārģērbtu.

Raudu, kad gribu komunikāciju – Es neesmu robots, arī es vēlos uzmanību, čubināšanu un rūpes no jums. Esmu noilgojies un gribu paspēlēties ar jums. Paņemiet mani rokās, pačubiniet un jūs pat nespējat iedomāties cik es būšu priecīgs par to!

Es raudu, kad man nāk zobiņi – Man ir jāgatavojas pieaugušo dzīvei. Ne vienmēr es varēšu tikai dzert pienu, ūdeni, tējas, ēst šķēlīti ābolu, bet es nākotnē gribēšu arī gaļu pagaršot un tādēļ man aug zobiņi. Jā, tas ir grūts laiks, bet tev man jāpalīdz ir to pārvarēt. Man niez smaganas un tādēļ es raudu. Temperatūra var paaugstināties. Dodiet man speciālas rotaļlietas, lai es varu pagrauzt tās un nomierināties. Jūs paši zinat cik grūti ir ja tev ļoti niez, bet tu to nevari pakasīt.

Vai tagad tēti un mammu, jūs sapratāt, kādēļ es raudu?

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienjies mūsu sekotājiem

Aizvērt