Doktors Olivjē Suljē: depresija – saprātīga organisma reakcija

Doktors Olivjē Suljē: depresija – saprātīga organisma reakcija

Vai šīs slimības “īpašniekiem” nebūtu jābūt priecīgiem? Šo slimību var aplūkot kā organisma saprātīgu reakciju. Vai depresija var būt noderīga? Tāds pieņēmums var šķist dīvains, pat provokatīvs. Jo tā taču ir ļoti nopietna slimība, kuras ārstēšanai nepieciešams milzum daudz enerģijas.

Drosme pieņemt lielo pārmaiņu sākumu

Beļģijas iedzīvotāji ieņem otro vietu aiz francūžiem psihotropo medikamentu lietošanas ziņā. Tomēr jāatzīmē, ka depresija piemeklē cilvēku kādā noteiktā dzīves brīdī. Varbūt šī slimība ir gudra organisma un tā pilota – smadzeņu atbilde uz konkrētu situāciju.

Iekšējais viedums

Mums, tāpat kā Pinokio iekšā mīt savs Džimijs Krikets, tāda iekšējās sapratnes forma, ka mūsos ir kaut kas, kas mūs vada, palīdz iepazīt pašiem sevi un savu ceļu.
Kad ejam pa pareizo ceļu, mūsu iekšējais prāts mums seko. Kamēr mēs ejam un sekojam savam patiesajam mērķim, iekšējais prāts to atbalsta. Pat ja palielinām spiedienu mērķa sasniegšanai, nekas traks nenotiek.

Pretējā gadījumā, kad ceļš nav mums piemērots, iekšējais prāts mūs neatbalsta, tas saka, ka mēs pārāk cenšamies, ejot pa nepareizi izvēlētu ceļu, dažreiz vēl pārāk lielā ātrumā. Pie tam, paši to pat neapzināmies. Lai mūs pasargātu, šis iekšējais viedums samazina spiedienu mūsu iekšējā sistēmā, izraisot depresiju.

Iedomāsimies cilvēku, kurš ilgu gadu garumā ir pārliecināts par to, ka viņa dzīvesveids un mērķi ir izvēlēti pareizi. Bet kāda klusa iekšēja balstiņa saka, ka tomēr nav pareizā vieta un pareizā loma.
Cilvēks sāk justies mazliet nekomfortabli, bet viņam nav drosmes, vai vienkārši pietrūkst vēlēšanās kaut ko mainīt. Jo tāda veida mutācija taču ir ļoti sāpīga! Tad lūk, tieši šāda veida situācija ir vislabvēlīgākā, lai rastos depresija.

Piedzīvojuma sākums

Vārds depresija ir ļoti pareizi izvēlēts tieši šai situācijai. Iegrimt depresijā ir līdzīgi kā tad, kad “izsit korķus”.
Iedomājieties cilvēku, kas mākslīgi “piepūsts” ar savu gribasspēku, un kurš jebkurā momentā var “izlaist no sevis gaisu” kā pārdurts balons.

Un šis stāvoklis, kad pēkšņi pazeminās iekšējais spiediens, izsauc viņā bailes.
Pat tad, kad depresija jau vairs “nevēdī tikai gaisā”, tātad, cilvēks to jau var nojaust, tā tomēr izsauc bailes no gaidāmajām pārmaiņām. Tajā brīdī, kad depresija tomēr “ieperinās” jūsos, neskatoties uz to, ka esiet baidījies no viņas atnākšanas, jūsu stāvoklis kļūst grūts, un varat būt pārliecināti, tas ir ļoti šausmīgi.

Un neskatoties ne uz ko, šīs parādības sākums var tikt uzskatīts kā LIELĀ NOTIKUMA SĀKUMS.
Šīs slimības mehānisms slēpjas tajā, lai piespiestu upuri apstāties un aizdomāties, uzdodot jautājumus pašam par sevi un savām vērtībām.

Depresīvā stāvokļa periods tiek raksturots kā orientieru zaudēšanas un iepriekšējo vēlmju izzušanas periods: tas, ko esat mīlējuši līdz šim, vairs nav aktuāls šobrīd.

Iznāk tā, ka organisms, izejot cauri pilnīgai vēlmju zuduma fāzei (iekšējam tuksnesim), gala rezultātā pārliecinās par to, ka ir notikusi pilnīga iekšēja attīrīšanās. Izejot cauri grūtajam periodam, cilvēks sāk sajust sevī pavisam citas vēlmes, un tikai no tā brīža viņš ir spējīgs no jauna sākt veidot savu dzīvi.

Visdziļākā atjaunošanās

Kurš gan ir spējīgs iziet cauri visiem šiem pārbaudījumiem? Kam pietiks drosmes? Visbiežāk mēs cenšamies atgrūst no sevis šo sāpju trauku. Lai pēc iespējas ilgāk noturētos savā iepriekšējā stāvoklī, mēs cenšamies uzturēt spiedienu, lai gan sistēma jau sen ir iztukšojusies.
Lai uzturētu iztukšoto sistēmu, mēs varam ķerties pie stimulatoriem: tādiem kā alkohols, tabaka, sports, darbs, izklaides un dažāda veida kārdinājumi.

Arī medicīna piedāvā mums lielu daudzumu visdažādāko sintētisko vielu (psihotropās un citas nomierinošās zāles), un viss tikai tāpēc, lai mākslīgi uzturētu mūsu organisma iekšējo spiedienu.
Jo ilgāk neko nedarīsim, jo sāpīgāks būs mūsu kritiens! Pat ja neieslīgsim dziļā depresijā, tāpat mūsos nebūs iekšējās labsajūtas. Un tad mūsu organismam nebūs citas izvēles, kā ķerties klāt nopietnākai saslimšanai.
Patoloģijas var būt visdažādākās, tajā skaitā vēzis, kā arī tās slimības, kas raksturīgas cilvēkiem, kas visas savas dzīves laikā ar visiem spēkiem centušies “aizbēgt” no depresijas – vecuma marasms vai Alcheimers.

Mans padoms - iemācieties ieklausīties savā iekšējā vieduma balsī, pat ja ceļš laukā no depresijas nebūs viegls.
Toties tad tuneļa galā jūs sagaidīs pilnīga atjaunošanās un tas dzīves spēks, kuru depresīvais cilvēks nekad nebūtu uzzinājis, ja nebūtu bijis depresīvs!

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienjies mūsu sekotājiem

Aizvērt