Civillaulība: galvenās kļūdas

Neraugoties uz to, ka par civillaulību sabiedrībā uzskata nereģistrētu laulību, patiesībā no juridiskā viedokļa civillaulība ir savienība, kas reģistrēta un noformēta atbilstošās valsts iestādēs bez kristīgās baznīcas vai kādas citas reliģiozas organizācijas līdzdalības. Tāpēc šodien runāsim par nereģistrētu attiecību tēmu - par dzīvošanu kopā.

Vai šāda formāta savienībā ir problēmas? Ne vienmēr, ja tādu lēmumu apzināti ir pieņēmuši divi cilvēki, taču, diemžēl, biežāk notiek citādi.

1.”Es parādīšu, cik es esmu labs (laba)”

Visbiežāk kopā dzīvošana ir civillaulības demo versija vienam no partneriem: ir vēlme parādīt savas labākās īpašības, lai pārliecinātu otru, ka vajadzētu tomēr apprecēties, jo, ‘’redzi, cik es esmu labs (laba)’’. Ja viens no partneriem stājas kopdzīvē apzināti, bet otrs pastāvīgi cenšas pārliecināt par pretējo, notiek pakāpeniska vilšanās attiecībās, krājas dusmas un aizvainojums. Iemesli slēpjas tajā, ka cilvēkiem ir bijušas atšķirīgas gaidas no kopdzīves; ir gadiem mazgāts, gatavots ēst, apspiestas savas intereses tā vārdā, kas tā arī palicis nepiepildīts. Šo sarakstu var papildināt arī vēl ar laika zaudēšanu.

2.Bailes kļūdīties cilvēkā

Cilvēks var būt oficiālas laulības piekritējs, taču pastāvīgi novēršas no precību tēmas, baidoties pieļaut kļūdu - kļūdīties ar partneri. Bieži vien šīs bailes nāk līdzi no bērnības, ja, piemēram, ģimene ir bijusi disfunkcionāla (kautiņi, lamāšanās, alkohols, savsatrpējas pretenzijas), sakarā ar ko pieaudzis cilvēks nepavisam nevēlas vecāku dzīves turpinājumu, taču vēl nezina, kā no tā izvairīties.

3.’’Bailes uzkāpt tam pašam grābeklim’’

Toksiskas iepriekšējās attiecības, neizdzīvoti aizvainojumi attiecībā uz iepriekšējo partneri var atturēt no jaunām nopietnām attiecībām, baidoties pārdzīvot tās pašas sāpes un vilšanos cilvēkā.

4.Personības īpatnības

Infantilisms, bezatbildība un vēlēšanās saglabāt brīvību bieži ir raksturīgi cilvēkiem, kuri nevēlas stāties oficiālā laulībā.

Šis apgalvojums attiecas uz neapzinātām domām un uzvedību, tāpēc cilvēki šādās attiecībās ir tendēti radīt ilūzijas, gaidīt savu vēlmju piepildījumu, kas var arī nenotikt. Apzināti izvēlēties neoficiālas attiecības - te visupirms ir runa par sevis un savu dzīves vērtību izpratni. Mūsdienu sabiedrība kļūst elastīga un toleranta, tāpēc, pat ja jūsu izvēle nav tāda “kā visiem”, tā vispirms ir jūsu izvēle.

Galvenais ir atcerēties par to, lai arī kādas attiecības mēs priekš sevis neizvēlētos, tām ir jābūt gataviem. Lai iepazītu cilvēku, nepietiks ar 2-3 nedēļām, taču arī dzīvot kopā gadu desmitiem ‘’pārbaudes pēc’’ - tas nebūt nav stāsts par uzticēšanos.