Astēnija: kā atšķirt vienkāršu nogurumu no saslimšanas

Nodzīta zirga sindroms, hronisks nogurums, pavasara apātija - tas viss ir par astēniju. Ko darīt, ja trūkst spēka? Kā atgūt enerģiju? Un vai pastāv tablete pret nogurumu?

Tulkojumā no grieķu valodas astēnija nozīmē ‘’nespēku’’. Tas ir simptomu komplekss, kurš signalizē par to, ka organisms ir novājināts un atrodas uz spēku izsīkuma robežas. Astēnijas rašanās cēloņi ir vairāki, un tie ir saistīti gan ar jau esošām smagām saslimšanām, gan ar mūsdienu pasaules reālijām: pārmērīgu informācijas plūsmu, nenormētu grafiku, ilgstošiem stresiem. Bieži vien cilvēki šai problēmai uzmanību pievērš tieši pavasarī, kad nepārejošais nogurums izpaužas visstiprāk.

Kas tā ir par slimību

Daudzi domā, ka astēnija - tas vienkārši ir nogurums, kas pāries, izguļoties un atpūšoties. Taču tas tā nav. Parasts dabiskais nogurums - tas ir stāvoklis, ko izraisa islaicīga fiziska vai psiholoģiska slodze. Tas patiešām pāriet pēc pilnvērtīgas atpūtas. Lai ‘’iedzīvotos’’ astēnijā, cilvēkam nav obligāti jāatrodas pārmērīgas slodzes apstākļos. Šie psihopatoloģiskie traucējumi attīstās uz slimību un tādu stāvokļu fona, kas pakāpeniski novājina organismu. Tie neattīstās vienas dienas laikā. Ilgstošā laika periodā simptomi pieaug, cilvēka dzīves kvalitāte pazeminās, un ar vienkāršu atpūtu šeit nebūs līdzēts. Citiem vārdiem sakot - tas ir patoloģiski hronisks nogurums. Tiek uzskatīts, ka astēnija biežāk piemeklē sievietes. Tie ir maldi, slimībai nav ne dzimuma, ne vecuma - tai ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes, skolnieki un pensionāri.

Pēdējo gadu desmitu laikā astēniskais sindroms ir kļuvis par bieži sastopamu cilvēka pavadoni. Pēc dažādu ekspertu aplēsēm ar to sirgst no 3 līdz 45% planētas iemītnieku. Bet pēc PVO datiem uz 2020.gadu astēniskais sindroms pēc biežuma jau ir ierindojies otrajā vietā aiz sirds-asinsvadu saslimšanām.

Astēnijas pazīmes un cēloņi

Galvenais astēnijas simptoms - pārmērīga spriedze, enerģētisko resursu izsīkšana savienojumā ar vitamīnu un citu svarīgu uzturvielu deficītu, kā arī vielmaiņas traucējumiem.

Astēniju iedala divos tipos: funkcionālā, kas saistīta ar ārējiem faktoriem, un organiskā, kam raksturīgas izmaiņas organisma iekšienē. Abi stāvokļi ir sastopami līdzīgā attiecībā - 55 un 45%. Abos gadījumos astēnijas pazīmes ir vienādas: paaugstināta nogurdināmība, vājums, kad katrs solis prasa zināmu piepūli, nav iespējams ilgstoši fiziski un garīgi strādāt, galvassāpes, miega traucējumi, skaļa trokšņa un spilgtas gaismas nepanesība, emocionāla nestabilitāte - niķīgums, raudulīgums, uzbudināmība. Taču iemesli un notiekošo izmaiņu mehānismi atšķiras. Funkcionālā jeb reaktīvā astēnija - tas nav ilgstošs un ir atgriezenisks stāvoklis. Šis astēnijas veids ir zināms kā menedžera vai nodzīta zirga sindroms. Tas saistās ar organisma reakciju uz dzīves traumām, ilgstošu stresu darbā, piemēram, pastāvīgu ‘’rukāšanu’’ bez atvaļinājuma un un iespējas atpūsties, kā arī uz fiziskām pārslodzēm. Nervu sistēma aktīvi patērē enerģiju, bet ķermenis nepagūst to atjaunot. Šādiem pacientiem ārsti parasti iesaka kvalitatīvu atpūtu, atslodzi, darbības sfēras maiņu, lai nenovestu organismu līdz sabrukumam. Ja tomēr sabrukums jau ir noticis, un nervu sistēma ir ‘’uz nulles’’, bet cilvēks turpina strādāt, tad ir jārunā jau par nopietnāku reaktīvās astēnijas variantu - neirastēniju. Šajā gadījumā organisma rezerves ir jau tiktāl izsmeltas, ka pat atpūta vairs nelīdz. Lai izvairītos no psihisku traucējumu attīstīšanās, šādam slimniekam ir nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.

Otrais veids - oganiskā astēnija - rodas uz galvenās saslimšanas fona, gan esošās, gan arī agrāk pārciestās. Piemēram, ar astēniju sastopas praktiski 100% cilvēku ar sirds nepietiekamību smagā stadijā, līdz 85% to cilvēku, kas ir ārstējušies no vēža. Organisms ar pēdējiem spēkiem cīnās ar slimību, un tas atsaucas uz nervu sistēmu.

Slimības, kuru rezultātā var rasties astēnija:

• infekciju slimības (ARVI, tuberkuloze, hepatīti, gremošanas toksikoinfekcijas, bruceloze);
• gremošanas trakta saslimšanas (čūlas slimība, gastrīts, pankreatīts, enterīts, kolīts un citas);
• sirds un asinsvadu saslimšanas (esenciālā hipertensija, ateroskleroze, aritmijas, sirds išēmiskā slimība, konkrēti, miokarda infarkts);
• elpošanas sistēmas saslimšanas (hroniska obstruktīva plaušu slimība, pneimonijas, bronhiālā astma);
• nieru slimības (hroniski pielo- un glomerulonefrīti);
• endokrīnās sistēmas slimības (cukura diabēts, hipo- un hipertireoze);
• asins slimības (anēmija);
• audzēji;
• nervu sistēmas patoloģijas (neirocirkulārā distonija, encefalīts, izkaisītā skleroze un citas);
• galvaskausa traumas.

Cilvēki, kuru darbs ir saistīts ar ievērojamu fizisku vai psiholoģisku spriedzi, vēl ilgi pēc slimošanas var izjust vājumu, garastāvokļa svārstības, bezmiegu. Šādu astēniju sastop arī sievietēm pēc grūtniecības un dzemdībām.