Pieci uztura bagātinātāji, kuru trūkums var izraisīt depresiju

Pieci uztura bagātinātāji, kuru trūkums var izraisīt depresiju

Nomāktība dažreiz var būt normāla dzīves daļa, bet pastāvīga bezcerības un negatīvisma sajūta var nozīmēt jau pavisam kaut ko citu.
Depresija – garastāvokļa maiņas un traucējumi, ko izraisa spēcīgas skumju, naida, bezcerības, intereses par dzīvi trūkuma izjūtas, kas traucē cilvēkam tā ikdienas gaitās.
Citas depresijas pazīmes un simptomi ietver sevī apetītes trūkumu, svara zaudējumu vai gluži otrādi – pieaugumu, miega traucējumus, enerģijas trūkumu, koncentrēšanās spēju pazemināšanos un neizskaidrojamas sāpes.
Daži depresijas iemesli un riska faktori: sociālā izolācija, stress, ģimenes depresijas vēsture, problēmas attiecībās, finanšu grūtības, bērnības traumas, alkohola vai narkotiku lietošana.
Vienmēr der atcerēties, ka ēdiens, kuru ēdat, baro gan ķermeni, gan smadzenes. Tā kā smadzenes atbild par lielu daļu mūsu metabolisko vajadzību, tām ir nepieciešama pastāvīga barošana.

Lūk, piecas barības vielas, kuru nepietiekamība organismā var izraisīt depresiju.

Omega - taukskābes

Omega – 3 taukskābes spēlē lielu lomu centrālās nervu sistēmas funkcionēšanā un attīstībā. Tās var pazemināt sliktā holesterīna līmeni un veicināt sirds veselību.
Lai nodrošinātu organismu ar pietiekamu omega – 3 taukskābju daudzumu, lietojiet uzturā linsēklas, treknās zivis (piemēram, lasi), valriekstus, olas. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu par omega – 3 taukskābju uzņemšanu uztura bagātinātāju veidā.

Vitamīns D

Vitamīna D deficīts savulaik bija saistīts ar plānprātību un autismu. Šis vitamīns palīdz serotonīna izstrādē. Tas ir hormons, kas uzlabo garastāvokli un rada laimes sajūtu.
Bez tam, pētījumā, kas tika veikts 2014. gadā un tika publicēts žurnālā “Medicīniskās hipotēzes”, zinātnieki atklāja saistību starp sezonālo depresiju un saules gaismas nepietiekamību.
Zinātnieki atzīmēja, ka vitamīns D piedalās serotonīna un dofamīna sintēzē galvas smadzenēs. Tās ir ķīmiskās vielas, kuru trūkums var būt saistīts ar depresiju.
Pavadot vairāk laika saulē, jūs palīdzat organismam izstrādāt vitamīnu D . To varat lietot arī kā pārtikas piedevu, iepriekš konsultējoties ar savu ģimenes ārstu.

Magnijs

Magnijs palīdz aktivizēt fermentus, kuri ir nepieciešami, lai ražotu serotonīnu un dofamīnu. Magnijs tāpat iedarbojas uz vairākām sistēmām, kas saistītas ar depresijas attīstību. Bez tam, tas palīdz saglabāt veselus kaulus, samazina trauksmi un pazemina asins spiedienu.
Lietojiet uzturā jūras zāles, mandeles, avokado, banānus, pākšaugus, ķirbju sēklas, tofu, sojas pienu, pilngraudu produktus un zaļos lapu dārzeņus.

Cinks

Cinks spēlē galveno lomu neironālo funkciju uzturēšanā. Tas darbojas kā neirotransmiters. Tas piedalās vairāk kā 250 atsevišķos bioķīmiskos ceļos, kas uztur dažādu orgānu funkcijas.
Cinku satur sarkanā gaļa, olas, moluski, pākšaugi, rieksti, sēklas, pilngraudu produkti un piena produkti. Tāpat cinks ir arī daudzu uztura bagātinātāju sastāvā.

Selēns

Selēns tāpat ir nepieciešams smadzeņu funkcionēšanai, tas palīdz uzlabot noskaņojumu un novērst depresijas simptomus. Bez tam, selēns spēlē nozīmīgu lomu pareizā vairogdziedzera funkcionēšanā. Vesels vairogdziedzeris ir svarīgs elements psihiskās veselības nodrošināšanā.
Selēnu varat uzņemt ar jūras produktiem, pupiņām, zirņiem, olām, tītara un cāļa gaļu.

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienjies mūsu sekotājiem

Aizvērt