Pāvela aizkustinošais vēstījums par to, ko nozīmē laimīgas attiecības. Vīrieši, aizdomājieties!

Kad jūs pēdējo reizi dāvinājāt ziedus savai izredzētajai? Tāpat vien, bez iemesla. Kad jūs pēdējo reizi aicinājāt viņu uz randiņu? Vīrieši, sievieti vajag iekārot un izcīnīt VIENMĒR! Visu dzīvi! Pēc kāzām viņa ir tā pati sieviete, kuru JŪS paši reiz izvēlējāties, un viņa ir pelnījusi tādu pašu attieksmi kā agrāk, kad viņa precējās ar jums.
Bet ja jūs uzskatāt, ka pēc zīmoga pasē sievai ir jāuzņemas vienai visa mājsaimniecība, jāapkopj jūs, jāaudzina bērni, turklāt jauki smaidot jums, kad jūs vāļājaties uz dīvāna un pārmetat viņai, ka trauki ir nemazgāti, tad jūs rūgti maldāties. Jums nevajadzēja precēties, bet vienkārši pieņemt mājkalpotāju.

Es ar savu sievu esmu precējies jau 15 gadus. Mums jau ir pieaugusi trīspadsmit gadus veca meita. Mēs visu un vienmēr darām kopā. Neslēpšu, pa šo laiku daudz kas ir bijis gan strīdi, gan izlīgšana.
Ne jau tas ir svarīgi, svarīgi ir tas, kā jūs uzvedaties strīda laikā. Muļķīgi cerēt, ka jūsu sieva būs jums pateicīga par to, ka strīdu laikā jūs aizvainosiet un pazemosiet viņu. Līdz kāzām jūs abi dzīvojāt dažādās ģimenēs, ar dažādām tradīcijām un noteikumiem, un tas ka jums ir dažādi skatījumi uz kaut ko – tas ir dabiski.
Tas, ka sievai ir savs viedoklis un viņa domā citādāk nekā jūs, nemaz nenozīmē ka viņa ir “stulba bāba, kura neko nesaprot”. Tagad jūs esat viens vesels un jums vajag kopā strādāt pie savas jaunās ģimenes, iekopt jaunas tradīcijas un noteikumus.
Es vēl joprojām aicinu savu sievu uz randiņiem. Jūs pat nevarat iedomāties, cik patīkami ir gaidīt mīļoto parkā ar ziediem rokās! Minēt, kas viņai šodien būs uzvilkts, vai viņai patiks ziedi, vai šodien iesim uz kafejnīcu vai kino, varbūt vienkārši pastaigāsimies pa krastmalu. Un, lūk, viņa nāk, visskaistākā, vieglu gaitu ar vējā plīvojošu kleitu, nāk man pretī, MANA MĪĻOTĀ SIEVA!

Mana sieva arī ļoti izmainījās pēc kāzām, viņa kļuva vēl pievilcīgāka, vēl mīļāka un jaukāka, vēl rūpīgāka un mīlošāka. Priekš manis viņa tāda ir viena: vislabākā sieva un vislabākā māte! Ar katru dienu viņa arvien vairāk atveras man. Mani nebeidz pārsteigt viņas bagātā iekšējā pasaule. Un pēc 15 gadiem viņa ir jautra un draiska meitene, tāda pati, kādu es kādreiz viņu iemīlēju.
Man ļoti patīk, kad mana sieva ar lepnumu saka savām draudzenēm: “Mans vīrs ir vislabākais vīrs pasaulē!”.
Tāpēc, ka es neuzskatu, ka priekš viņas daru ko īpašu, es vienkārši viņu ļoti mīlu, palīdzu un sargāju viņu. Tas ir jādara katram vīrietim priekš savas sievas, tad arī sieviete vīrietim atdos trīskārt savu mīlestību un rūpes.

Visbrīnišķīgākais laiks bija, kad mēs ar sievu gaidījām meitiņas nākšanu pasaulē. Man šķiet, tas ir burvīgs laiks katras ģimenes dzīvē! Kad sieva nēsā zem sirds mūsu mazuli, bet tev ir iespēja katru dienu vērot kā viņš aug, pieskarties viņas augošajam vēderam, just, kā mazulis sāk grūstīties, tu jau saproti, kad viņš guļ, kāds viņam garastāvoklis, kas viņam patīk un kas nē. Tas ir nenovērtējams prieks, ko nevar vārdos izteikt, tas ir jāizjūt.
“Stulbā, resnā govs” – bieži dzirdu vīriešus izsakāmies par savām sievām. Nesaprotu, kā mute paveras, ko tādu pateikt??? Jūsu izredzētā nēsā JŪSU kopīgo bērnu. Un viņa nav resna un stulba, viņa ir STĀVOKLĪ! Vai tiešām jūs nesaprotat, cik tas ir grūti pašai sievietei? Viņa jau tā ļoti pārdzīvo par bērniņu, rodas kompleksi augošā vēdera dēļ, jo sieviete vienmēr vēlās būt pievilcīga. Bet no jums, atbalsta un sapratnes vietā, viņa dzird “stulba un resna”.
Tādā gadījumā, jūs esat stulbi, un, diemžēl, jums tas nepāries. Sievietei stāvoklī visi procesi organismā ir virzīti uz bērna saglabāšanu, un tas ir dabiski, kad viņa sāk uzvesties tā, kā agrāk neuzvedās: kaprīzēties, raudāt vai smieties bez iemesta, nesaprast kādas, kā jums šķiet, elementāras lietas. Tā ir parasta fizioloģija. Un ja jūs izrādīsiet nepieciešamo pacietību un cieņu attiecībā pret jūsu sievu, tad rezultātā drīz ieraudzīsiet savu VESELO mazuli un savu LAIMĪGO un PATEICĪGO JUMS sievu. Nav nekā burvīgāka un skaistāka, kā sieviete stāvoklī.

Manai sievai bija ļoti smaga grūtniecība, viņai bija smaga toksikoze, regulāras kaprīzes. Kad viņa mani naktīs modināja un teica, ka gribot banānus, es ģērbos un gāju uz diennakts veikalu, pirku banānus, ābolus, ananāsus, zemenes, siļķi un vēl kaut ko.

Jo ļoti labi sapratu ka, pēc atgriešanās no veikala sieva var sagribēt ne jau banānus, bet kaut ko citu. Un lai cik dīvaini tas nebūtu, man viņas kaprīzā uzvedība šķita ļoti piemīlīga. Mēs kopā smējāmies, kad viņa slēpa (protams ne speciāli) televizora pulti ledusskapī, netīšām ielika maizi drēbju skapī, vai teica, ka tagad iesim pa labi, bet pati norādīja virzienu pa kreisi, bet rezultātā turpināja iet taisni.

Es viņu atbalstīju, kā tik varēju, izteicu vēl vairāk komplimentus, dāvināju vēl vairāk ziedus, regulāri uzmundrināju, teicu, ka viņas (viņa un mūsu gaidāmā meita) man ir visskaistākās, teicu cik stipri viņas mīlu. Un, lai cik dīvaini tas nebūtu, sievai kļuva labāk dienu no dienas. Pat viņas ārsti ļoti nobrīnījās, bet sievas ar lepnumu atbildēja: “Vienkārši mūsu tētis mūs ļoti mīl”.
Vīrieši, tūkstoš reižu padomājiet, pirms sakāt kaut ko savai sievai, kura ir stāvoklī. Jūs nevarat zināt, kā viņa reaģēs uz jūsu vārdiem.

Un jūs nekad dzīvē sev nepiedosiet, ja, nedod Dievs, kaut kas notiks ar jūsu BĒRNU, JŪSU vainas dēļ. Esiet iecietīgāki!