Kā pārstāt baidīties no neveiksmēm

Kā pārstāt baidīties no neveiksmēm
Visu mūsu dzīvē mēs varam aplūkot no dažādiem skatu punktiem. Tieši tāpat varam paskatīties arī uz grūtībām. Dažreiz mēs krietni vien pārspīlējam problēmas, kuras, kā mums šķiet, mums pastāvīgi seko. Tāpēc nevēlamies riskēt un palaižam garām vērtīgu pieredzi. Taču pieredze ir pati svarīgākā “valūta” šajā dzīvē, un tikai pateicoties tai mēs varam kļūt veiksmīgi. Savā ziņā tas ir kā apburtais loks. Kā gan pārstāt negatīvi uztvert grūtības un baidīties no neveiksmēm? Dosim jums dažas rekomendācijas šajā skarā.
  • Veiksme ir visai nosacīta lieta. Katram cilvēkam tā var būt atšķirīga. Tā ļoti lielā mērā ir atkarīga no cilvēka ekspektācijām un dzīves standartiem. Nepastāv absolūtā, universālā veiksme. Daudzi cilvēki, kas ir veiksmīgi savā karjerā un finanšu sfērā, ir ļoti nelaimīgi personīgajā dzīvē.
  • Veiksmi var kontrolēt. Patiesībā, tas, cik ļoti tev paveiksies, lielā mērā ir atkarīgs no tevis paša. Laba sagatavošanās un plāns vienmēr spēlēs tev par labu.
  • Nepārspīlē veiksmes nozīmi. Ne viss šajā dzīvē ir atkarīgs no tās. Pārsvarā cilvēki sasniedz cerēto ar neatlaidīga darba palīdzību. Pat veiksme personīgajā dzīvē ir atkarīga no tava personīgā ieguldījuma tajā un pāra kopīgajiem centieniem.
  • Nebaidies pieļaut kļūdas. Kļūdas ir neizbēgams solis veiksmes sasniegšanai. Tikai tas, kurš pieļāvis daudz kļūdu un guvis mācību pateicoties tām, varēs izprast veiksmes patieso cenu.
  • Ceļš uz veiksmi ir ilgs un grūts, bet apbalvojums vienmēr ir patīkams. Apziņa, ka to esi sasniedzis pats, ir ļoti svarīga. Tā arī ir patiesā laime.
  • Fortūna ir kaprīza jaunkundze. Bieži gadās tā, ka viņa kādam seko gadiem un tad pēkšņi novēršas. Cilvēks, kurš pieradis paļauties ne uz saviem spēkiem, bet tikai uz veiksmi, šādā situācijā var zaudēt pilnīgi visu. Bet tas, kurš stingri stāv pats uz savām kājām un neatlaidīgi iet savu ceļu, nezaudēs neko.

Reiz kādas universitātes profesoram bija apnikušas studentu žēlabas par dzīvi, un viņš pastāstīja savu dzīves stāstu. No vienas puses varēja šķist, ka visa viņa eksistence ir viena vienīga melnā svītra. Profesors ir bijis negribēts bērns, no kura atteikušies gan tēvs, gan māte un skarbā bērnība tiešām nav atcerēšanās vērta. No otras puses, tieši šie apstākļi piespieda viņu saņemties un iet grūto ceļu pretī savai veiksmei. Zinot, ka nav neviena, uz kuru viņš varētu paļauties, profesors strādāja, nepaceļot galvu. Un dzīve atalgoja viņu pēc pilnas programmas. Tagad šim cilvēkam nekā netrūkst un nav nekā ko nožēlot.

Profesors nekad nav aizdomājies par to, kā speciāli piesaistīt veiksmi savā dzīvē. Viņš strādāja līdz spēku izsīkumam un atdeva sevi visu savam mīļotajam darbam. Cilvēka veiksme lielā mērā ir atkarīga no viņa bērnības. Tieši tāpēc iesakām jaunajiem vecākiem biežāk paslavēt savus bērnus un atalgot viņu nelielos sasniegumus.

Tā kā dzīvojam citu cilvēku sabiedrībā, mūsu veiksme savā ziņā ir atkarīga ne tikai no mums pašiem, bet arī no citiem cilvēkiem. Un tāpēc ir ļoti svarīgi prast komunicēt. Arī veiksmi personīgajā dzīvē ir iespējams saplānot. Tam nepieciešams nopietns darbs ar sevi un savām attiecībām.

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienjies mūsu sekotājiem

Aizvērt