Kā pārdzīvot sāpes zaudējot kādu, kurš nemaz nav bijis jūsu
Pārdzīvot sāpes zadējot kādu, kurš nemaz nav bijis jūsu, var būt grūtāk, nekā tikt pāri sāpīgai šķiršanai ar kādu, ar kuru jūs bijāt attiecībās, jo ar to, ar kuru bijāt attiecībās - jūs bijāt kopā ar viņiem. Jūs dalījāties pieredzē, jūs kopā cīnījāties, gulējāt kopā, ēdāt kopā, un jūs kopā arī izšķīrāties.
No otras puses, kad jūs mēģināt tikt pāri kādam, ar kuru jums nekad nav bijušas attiecības, viss, kas jums ir, ir jūs un jūsu domas par to, kas varēja būt. Un tas ir tikpat sāpīgi (ja ne vēl sāpīgāk) nekā raudāt par to, kas ir bijis. Nesen biju tāda situācijā, ka mani pameta puisis, ar kuru es ne reizi nebiju tikusies. Mēs tikai apmainījāmies ar īsziņām un runājām pa telefonu, bet mūsu sarunas pa tālruni ilga ne mazāk kā 3 stundas (dažreiz ilgāk), jo mēs runājām par visu. Es jutos neizskaidrojami saistīta ar viņu.
Mēs dalījāmies visā. Komunicēšana caur telefonu ilga 2 mēnešus, jo viņš dzīvoja citā valstī, un mēs bijām nolēmuši virzīties uz priekšu lēnām, pirms plānojām tikties. Bet, pēc diviem mēnešiem, kad es iemīlējos viņā no galvas līdz papēžiem, es saņēmu no viņa īsziņu, kurā bija rakstīts, ka viņš neuzskata, ka viņš man ir piemērots, ka viņam es rūpēju, bet viņš nejuta nekādu romantiski saikni ar mani.
Mana sirds tika salauzta. Es biju šokā. Es vienkārši nespēju noticēt notikušajam. Visas manas cerības tika sagrautas. Es nevarēju tikt pāri šajam faktam, ka viņš, pat pirms satikšanās ar mani, pameta mani!
Es jutos kā idiote, ka iemīlējos puisī, kuru es pat nesatiku. Bet es esmu tāda persona, kura atdod sevi visu, vai neko – nav nekāda vidusceļa. Es nekad neesmu jutusies apjukusi par to, kā es jūtos par kādu puisi. Es nekad pie sevis nenodomāju: “Eu, šis puisis šķiet labs, bet es vēl nezinu, kā es jūtos pret viņu”, jo es vienmēr zināju, kā es jūtos.
Tieši tāpēc, kad es kādā iemīlējos, es iemīlējos no visas sirds.
Tātad, kā es tiku pāri sāpēm?
Es sapratu, ka dažreiz potenciāls izskatās labāk, nekā realitāte. Dažreiz mēs esam vainīgi pie tā, ka mēs iedziļināmies potenciālā, ko redzam ar kādu cilvēku, un neredzam pašu cilvēku. Mūsu vēlmes un fantāzijas patiešām var izplūdināt visu mūsu redzējumu.
Es sapratu, ka vaina nav manī, ka ar mani viss ir kārtībā. Lieta ir tāda, ka ne visi cilvēki ir saderīgi savā starpā. Nevajag sevi tracināt, cenšoties izdomāt, kas tevī ir nepareizi un ko tu vari mainīt, lai neatraidītu nākamo cilvēku, jo tu nevari padzīt kādu, kurš ir kā radīts tev.
Es norobežojos no visa, kas man par viņu atgādināja. Tas nozīmē, ka es izdzēsu viņa tālruņa numuru un izdzēsu viņu visos sociālajos plašsaziņas līdzekļos, jo es sapratuto, ja es vairāk kavēšos atmiņās par viņu, jo ilgāk sāpes turēsies manī.
Es atkal sāku justies labi. Es izskatījos labi. Es jutos labi. Es sāku iet ārā ar draugiem. Es ieguldīju visu sevī. Es darīju lietas, kuras es mīlu. Es biju laimīga. Un joprojām esmu laimīga.
Un es zinu, ka viss notika noteikta iemesla dēļ. Dažreiz Visums mūs izšķir ar kādu cilvēku vienkārši no zila gaisa tāpēc, jo tas ir mūsu pašu labā. Tāpēc, jo tā persona nebija tā pesona, ar kuru mums bija lemts palikt kopā.
