Izlasiet un izmainiet savu skatu uz dzīvi! “Dievinu” šo frāzi: “Agrāk sieviete lauka malā dzemdēja un nekas! Un arī vēža nekāda nebija!”

Izlasiet un izmainiet savu skatu uz dzīvi! “Dievinu” šo frāzi: “Agrāk sieviete lauka malā dzemdēja un nekas! Un arī vēža nekāda nebija!”

Jā, agrāk vēža nebija. Jo to nediagnosticēja. Cilvēks nomira un viss. Nebija problēmu ar alerģijām pret vakcīnām. Bērni mira no difterijas masveidā, un viss. Nebija problēmu ar kontracepciju. Sievietes dzemdēja un iznesa bērnu ārā salā un mērdēja badā. Pēc Amerikas atklāšanas puse Eiropas izmira no sifilisa, bet puse indiāņu – no gripas. Anglijā, karaļa Henrija VIII laikā (nu tas, kurš bija precējies ar Annu Boleinu) puse Londonas nomira ar visparastāko gripu. Nebija problēmu ar stiprām sievietēm. Viņām vienkārši nebija pases, tiesības un iespējas, viņas sita un izvaroja - tas neskaitījās ne noziegums, ne problēma. Un nekādu problēmu ar orgasmu – tā vienkārši nebija.
Un ārpusdzemdes grūtniecības nebija, un pēcdzemdību depresijas nebija. Ārpusdzemdes grūtniecība bija tikai viena. Sieviete nomira un viss. Un depresijas nebija. Bija smags darbs. Tām, kuras nenomira dzemdību laikā, ap četrdesmit bija noslīdējusi dzemde – no nepārtraukta smaga darba. Tādu pēcdzemdību korsešu jau nebija. Visiem, kas grib skaistas kleitas un greznas balles, iesaku palasīt Katrīnas II memuārus. Jā, jā tās pašas - troņmantinieka sievas un vēlāk imperatores. Tur rakstīts par vējbakām, sieviešu problēmām, sadzīves grūtībām un vēl visu ko, kas bija aktuāls dižciltīgajiem tajā laikā. Jā, jā, tiem cilvēkiem, kas varēja baudīt visu labāko, ko piedāvāja tā laika civilizācija. Lasot šos memuārus, man radās iespaids, ka es tagad dzīvoju nevis vienkārši labi, bet pat daudz greznāk par tā laika imperatori.

Mana vecvecmāmiņa un mana vectēva pirmā sieva nomira dzemdībās, puse no tēva brāļiem un māsām mira no infekcijām, kas mūsdienās šķiet vien baisa pasaciņa. Un tie nebija tumšie viduslaiki, bet gan divdesmitais gadsimts. Un vispār, kas grib izbaudīt asas izjūtas, paņemiet bibliotēkā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sieviešu enciklopēdiju. Izlasiet nodaļu par sieviešu higiēnu. Simts gadus atpakaļ manas vieglās dzemdības būtu nogalinājušas vai nu mani, vai manu meitu. Vienkārši tāpēc, ka vieglas tās bija pateicoties mūsdienu medicīnas sasniegumiem.
Kad man jautā, kādā laikā es vislabāk gribētu dzīvot – noteikti tagad! Es nezinu, kas mūs sagaida nākotnē, bet tagad man ir džinsi, krosenes un dezodorants, mans personīgais nekustamais īpašums, pase, kontaktlēcas, higiēnas līdzekļi un kontracepcija, iespēja strādāt un mācīties jebkurā pasaules valstī. Es varu izšķirties vienkārši tāpēc, ka nevēlos dzīvot kopā ar šo cilvēku. Es varu vadīt mašīnu. Es varu nopirkt aizsardzības līdzekļus, lai pasargātu sevi no uzbrucēja kādā tumšā ieliņā, iemācīties kauties, lai pasargātu sevi un savus mīļos. Jā, un ir arī iespēja, ka, ja pārsniegšu pašaizsardzības normas, mani iesēdinās cietumā. Bet nenomētās ar akmeņiem un nenometīs no klints. Mūsu sabiedrībā problēmu netrūkst, bet salīdzinot ar to, kā bija kādreiz, manuprāt, labi dzīvojam!
Un tie, kuri vēlas “attīt filmu un sākt no sākuma”, neapjēdz, kur nonāks. Es gan saprotu. Un zinu, kāds titānisks darbs tika paveikts, lai sasniegtu to, kas mums ir pašlaik. Es esmu laimīga, ka varu dzīvot šeit un tagad!

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!