Ieklausieties kādas vecmāmiņas gudrajā padomā!

Ieklausieties kādas vecmāmiņas gudrajā padomā!
Katrs, kurš izlasīs šo stāstu, gūs kaut ko noderīgu sev!

Pēdējo piecu gadu laikā šo sievieti regulāri krāpa vīrs. Pašreiz viņa pārdzīvo vissmagāko posmu savā dzīvē, vairākas reizes viņas galvā ir ienākusi doma par pašnāvību. Visgrūtāk viņai bija pieņemt faktu, ka vairākus gadus viņa bija dzīvojusi neko nezinot par vīra neuzticību.

Sievietes dzīve bija sabrukusi, viņa bija zaudējusi cīņas sparu un bieži vispār nesaprata, kāpēc ik rītu vēl ceļas no gultas…

Kas iespaidoja sievietes dzīvi turpmākajam?

Kādu dienu viņa izlēma doties pie savas vecmāmiņas – vienīgā cilvēka, ar kuru kopā jutās labi. Vecmāmiņai viņa varēja pilnībā uzticēties, jo redzēja viņā ne tik daudz vecmāmiņu tradicionālajā nozīmē, cik dzīves gudru sievieti.
Vecmāmiņa uzlika uz plīts trīs katliņus, ielēja tajos ūdeni un gaidīja, kad tas sāks vārīties. Vienā katliņā vecmāmiņa ielika olas, otrā – burkānu, trešajā iebēra aromātiskas kafijas pupiņas.
Neteikusi ne vārda, viņa mierīgi lūkojās uz katliņiem.
Tā viņa stāvēja apmēram minūtes divdesmit, pēc tam izņēma no katliņiem olas un burkānu un nolika blakus kafijas tasei. Viņa pajautāja mazmeitai, ko tā redz? – “Burkānu, olas un kafiju”, atbildēja viešņa.
Vecmāmiņa ielika mazmeitai rokā burkānu, uz ko tā teica, ka burkāns ir kļuvis mīkstāks, nekā bija pirms vārīšanas.
Tad vecmāmiņa piedāvāja sasist olu. To nolobot un pārdalot, mazmeita ieraudzīja, ka ola ir cieti novārīta. Beigās vecmāmiņa teica, lai mazmeita iemalko kafiju.
Kolīdz mazmeita iedzēra malku kafijas, viņas sejā parādījās apmierināts smaids, jo kafija bija viņas mīļākais dzēriens.
Tad, uz mirkli pārtraukusi dzert kafiju, mazmeita uzlūkoja vecmāmiņu un pajautāja, ko ar visu šo viņa ir gribējusi teikt. Vecmāmiņas skaidrojums apstulbināja jauno sievieti.

Ko pateica vecmāmiņa?

Vecmāmiņas skaidrojums sākās ar to, ka salīdzināja vārīto ūdeni ar visām dzīves bēdām un grūtībām. Viņa teica, ka viens un tas pats apstāklis var dažādi ietekmēt atšķirīgus objektus.
Sākumā burkāns bija stingrs un saturīgs, bet pēc vārīšanas (“nedienu sākšanās”) tas kļuva mīksts un to viegli varēja saspiest pirkstos. Kamēr ola nebija sākusi kontaktēties ar karsto ūdeni, tā bija ievainojama, vienīgā aizsardzība bija trauslā čaumala. Sastapusies ar bēdām un problēmām, tā kļuva cieta, tātad, “tās raksturs norūdījās”.
Kas attiecās uz kafijas pupiņām, tās paveica visneiedomājamāko – izmainīja apkārtējo vidi. Pēc tam, kad vecmāmiņa tās iemeta vārošajā ūdenī, tās sākumā sāka mainīties pašas, bet tad padarīja apkārtējo vidi līdzīgu sev.
Savas atbildes beigās vecmāmiņa uzdeva mazmeitai veselu rindu jautājumu: “Ko no visa tā izvēlies tu?”. “Kāda ir tava reakcija, kad nelaime klauvē pie durvīm?”. “Vai tu esi kā burkāns, kas kļūst mīksts, saskaroties ar karsto ūdeni?”. “Vai tu kļūst cieta kā ola, kad tevi skar dzīves grūtības?”. “Bet varbūt tu uzvedies kā kafijas pupiņas?”
Pēc šiem jautājumiem vecmāmiņa piebilda: “Tavs aromāts atveras, kad tu ej cauri dzīves grūtībām un problēmām.
Tas parāda cilvēka būtību, padara viņu labāku un stiprāku.”
Ar ko jūs varat salīdzināt sevi, kad dzīvē viss iet šķērsām?

Kā jūs pārdzīvojat grūtos periodus savā dzīvē – kā burkāns, ola vai kafija?

Šī stāsta morāle slēpjas tajā, ka jāprot saskatīt iespējas jebkurā dzīves brīdī un nav jāsēž un jāgaida labāki laiki. Tie var arī nepienākt. Nav labāka laika kā šeit un tagad!

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienjies mūsu sekotājiem

Aizvērt