32 atklājumi 32 gados

10. Visi nespēj būt laimīgi. Vai ikviens cilvēks spēj būt laimīgs? Jā, protams! Bet tā ir teorija. Reālitātē būt patiesi laimīgi – tātad mierīgi, līdzsvaroti, ja vēlaties – cēlsirdīgi, – visu laiku spēj būt tikai tie, kam ir pieejama prāta disciplīna. Kuru prāts ir spējīgs (trenēts) nemainīties līdzi visiem bezgalīgi daudzajiem iemesliem, kas ir viņam apkārt. Kurš spēj atrasties prieka līdzsvarā ne tikai klusumā, bet arī tad, kad viņu pārsteidz nepatīkamas situācijas. Pretējā gadījumā visi bezgalīgi daudzie iemesli, sākot jau ar skrambu uz automašīnas, tajā pašā brīdi iesviedīs viņu sāpēs, aizkaitinājumā un trauksmē.

11. Prieks ir prāta līdzsvars. Prieks – tas ir pilnīgi līdzsvarota miera stāvoklis prātā, kuru var sasniegt atbrīvojot to no aklām (automātiskām) tā paša prāta reakcijām. Veselīgs un, iespējams, arī vienīgais veids, kā iepazīt (un attīstīt) šo stāvokli pieaugušam cilvēkam, ir dziļa, vērojoša meditācija.

12. Augļi nav skābie, bet sārmainie produkti. Pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, svaigi, gatavi augļi un gandrīz visi dārzeņi izsauc organismā sārmainu reakciju un palīdz neitralizēt skābes pārpalikumu tajā, bet ciete, cukurs, gaļa, tauki, eļļa, piena produkti tieši otrādi – organismu dara skābu.

13. “Mans ķermenis pats zina, kas viņam der labāk” ir viena no pašām bīstamākajām prāta lamatām. Alkoholiķa ķermenis vēlas iedzert, smēķētāja ķermenis sapņo par cigareti, vēl kāda cita ķermenis vēlas šokolādi un frī kartupeļus. Par kādu gan “zina labāk” vispār var būt runa? Tāpat kā mūsu prāts dzīvo, balstoties uz automātiskām reakcijām, neļaujot cilvēkam savā dzīvē veikt pat sīkus varoņdarbus, tieši tāpat mūsu ķermenis pakļaujas ieradumam un haotiskiem iekāres impulsiem.

14. Ēšana ietekmē ne tikai mūsu ķermeni, bet arī mūsu apziņu. Līdzīgi kā alkohols, kas redzamā veidā izmaina mūsu apziņu, notrulinot to, daži produkti rada līdzīgu efektu, bet mazāk izteiktā un bieži vien neapzinātā formā. Ēdiens var palēnināt un nojaukt mūsu domas, atslābināt kontroli, apziņas stāvokli un uztveres skaidrību. “Viegli dūmakains” stāvoklis kļūst par normu, ļaujot cilvēkam aizmirst, ko patiesībā nozīmē domas vieglums un skaidrība. “Lielāku brīvību radoša” pārtika ir svaigi dārzeņi un augļi, kā arī augu pārtika un graudaugi, kas sagatavoti vienkāršā veidā ar minimālu eļļas daudzumu, garšvielām un sāli.

15. Naudu vajag tieši tik daudz, lai par to nevajadzētu domāt. Nauda neatrisina cilvēces galveno jautājumu – tā nepadara savu īpašnieku laimīgu. Bet iespēja par to nedomāt vismaz sadzīvē būtiski atbrīvo enerģiju citiem procesiem.

16. Mēs visi drīzāk esam līdzīgi nekā atšķirīgi. Personības unikalitāte ir stipri pārvērtēta un neļauj mums ātri risināt savas problēmas. Visas atbildes un risinājumi jau sen eksistē, bet pārliecība par paša unikalitāti neļauj cilvēkam savu ego pārvietot tur, kur tam būtu visvērtīgāk visu laiku atrasties, un bez problēmām pieņemt ap sevi esošo realitāti ar jau gatavām atbildēm un priekšā teikšanu.

17. Atkarību ārstē tikai ar 100% atteikšanos. Nedrīkst izdzert vīna glāzi, ja tu esi alkoholiķis. Nedrīkst reizēm pasmēķēt, ja tu centies atmest. Tas tevi neliks mierā visu laiku. Pacēlumi un kritumi. Krīzes. Psihoenerģētisko “āķu” jautājumā pustoņu nav. Šim likumam izņēmu nav, lai kāda veida atkarība tā arī būtu.

18. 100% iekšējās gatavības stāvoklis pārmaiņām neeksistē. Mēs nekad neesam pilnībā gatavi pagriezieniem un pārmaiņām. Vienmēr ir svarīgi “bet” un citi iemesli, lai visu nedaudz atliktu līdz daudz labvēlīgākai situācijai. Ir bezcerīgi gaidīt absolūtu iekšēju gatavību. Ir jāizlemj, drīzāk pamatojoties uz frāzi “ir laiks”, nekā uz īslaicīgu gatavību.

19. Dzīve ir grāmata, kuras pirmās nodaļas neesi rakstījis tu. Jā, un arī turpmākās visbiežāk nē. Mēs sastāvam no apkārtējās pasaules pārliecībām un modeļiem, bet šī pasaule nav abstrakta planēta Zeme, bet gan ļoti konkrēta kāpņu telpa, birojs un māja – vieta, kur mēs pavadām savu laiku. Tie ir draugi, kolēģi, vecāki un pārdevēji veikalā, ar kuriem satiekamies katru vakaru. Mēs vienkārši automātiski uzsūcam skatienus, pozīcijas, viedokļus, mēs ieelpojam tos ar gaisu un kļūstam tādi paši vai galēji pretēji, kas ir automātisks noliegšanas brīdis. Bērnībā šis process ir pilnībā nevadāms. Mūsu personības būtību izveidojuši citi cilvēki un vecāku apzināts ieguldījums (ja tāds vispār ir bijis), kas patiesībā nemaz nav tā lielākā daļa mūsos. Tas, ko mēs esam pieraduši uzskatīt par sevi, – ir tikai mūsu vides vienas vai otras pakāpes skaistuma mozaīkas gabaliņi.

20. Rezultāts – tas ir mēģinājumu daudzums. Un nevis viens precīzs šāviens. Un vismazāk jau tā ir veiksme ilgtermiņa perspektīvā.

21. Tas, kas tev palīdzēja vienā dzīves posmā, var izrādīties kā bremzējošs faktors, lai izietu no situācijas kādā citā gadījumā. Spēju uz kardinālām pārmaiņām raksturo spēja atteikties. Un ne tikai no tā, kas tev traucē. Reizēm ļoti svarīgi ir atteikties no tā, kas tev pagātnē palīdzēja. Vienkāršs piemērs – mazā biznesa likumi nestrādā vidēja biznesa gadījumā. Augt, atsakoties tikai no daļas šo likumu, nav iespējams, kaut arī process tika uzsākts vakar. Arī no cilvēku personībām – to uzstādījumiem, plāniem.

22. Aiz komforta zonas atrodas diskomforta zona. Un nevis šokolādes konfekšu kaste.

23. Dzīve bez mērķa neeksistē. Tāpat kā stāvoklis bez pārmaiņām. Jautājums ir tikai par to, vai tu šos mērķus uzstādi pats vai atdod tos instinktu pārraudzībā (neapzinātiem mērķiem).

24. Slinkums neeksistē. Eksistē tikai netīkamās nodarbes, enerģijas trūkums un visaptverošas kopainas trūkums, lai spētu aizraut garu ar jaunām perspektīvām. Bet slinkuma nav.