32 atklājumi 32 gados
Ir brīži, kad sakrājušies ļoti daudz jautājumu, ka tiem kaut kādā veidā ir jāļauj parādīties dienas gaismā. Rakstniece, žurnāliste, blogere un ceļotāja Aļesja Novikova dalījusies ar saviem secinājumiem par dzīvi, pie kuriem nonākusi 32 savas dzīves gadu laikā.
1. Bail ir visiem – gan skaistajiem, gan talantīgajiem, gan gudrajiem, gan veiksmīgajiem. Uzsākt kaut ko jaunu. Iziet no pierastās komforta zonas. Riskēt. Darīt kaut ko, pie kā vēl nav pierasts. Bail par tuviniekiem. Par lietu. Par savu dzīvi, ja gadījumā kāds iedzīs stūrī. Bailes par daudz ko. Bailes būs arī turpmāk. Lai cik liela būtu pieredze, prakse, pārliecība, atzinība, nauda un talants, katru reizi izvēloties jaunu virsotni, katru reizi iznākot uz skatuves, katru reizi, atskatoties uz padarīto, parādīsies lielākas vai mazākas bailes. Tas ir pilnīgi normāli. Tas nozīmē, ka tu vēl esi dzīvs. Un tas nozīmē, ka jāturpina iet uz priekšu. Cauri bailēm. Nemēģinot no tām pilnībā atbrīvoties.
2. Dzīve, kurā nav pārmaiņu, neeksistē. Mēs nepārtraukti atrodamies kustībā. Mēs nepārtraukti maināmies gan iekšēji, gan ārēji. Šie procesi norisinās katru sekundi. Un sekunde kā izmaiņu mērs šeit pat ir par lielu. Process norit katru mirkli. Un tādi sekundē ir vairāki. Jautājums: “Mainīties vai nemainīties?” veselīgi domājošam cilvēkam vispār nepastāv. Ir tikai jautājums: “Kāda ir mana attieksme pret šīm izmaiņām?”
3. Ātri – nozīmē lēni, bet nepārtraukti. Nevajag ātri, intensīvi, krasi, ļoti jaudīgi. Pietiek vien regulāri. Pats galvenais – uzturēt ritmu. Mazu soli pa solītim, bet ar stabilām sekām. Pēc kāda laika no malas tas izskatīsies kā ātri, intensīvi, krasi un ļoti jaudīgi.
4. Radīt vairāk, kā var patērēt. Citādi, viss. Patērētāja bezcerīgā dzīve spilgti ievīta daudznozīmīgajā secinājumā: “Viss ir labi, bet nekā laba nav”. Cilvēkam kaut kas ir jādara. Labprātīgi un mīlot. Tā ir viņa garīgās veselības formula. Bet prēmija, kas ir interesanti, – tas ir vienīgais veids, kā iegūt baudu, pašu lietotāju nesagraujot. Šo procesu var uzskatīt par veselīgu psihisko metabolismu.
5. Šodiena – tas ir tas, ko tu darīji un domāji vakar, bet rītdiena – tas būs tas, ko tu dari un domā šodien. Šī frāze ir jāatkārto kā mantra līdz brīdim, kamēr tu pilnībā saproti, ka taviem vecākiem nav nekāda sakara ar tavām pieaugušā cilvēka problēmām. Vismaz tik daudz, ka viņi nav vainojami pie tā, ka nav neviena, kurš varētu nomainīt tavā galvā no bērnības iestrēgušo plati.
6. Nekādu garantiju nav. Pasaules uzskata pamatnoteikums, caur kuru jāfiltrē visi savi lēmumi un plāni.
7. Slepeno zinību, kuras varētu ko mainīt, laikmets ir beidzies. Ir sācies informācijas higiēnas laikmets. Nu jau apmēram piecus gadus zināšanas nav galvenā valūta, lai ko sasniegtu un nodrošinātu vismaz kaut kādu jēgpilnu dzīvi. Internets ar savu pieejamību to ir devalvējis. To ir nomainījusi koncentrēšanās. Tagad valda spēja koncentrēties uzdevumam un nesadrumstalot intereses. Bet šī prasme ir pilnībā atkarīga no informācijas kņadas, kas šodien ir visur. Jo vairāk apkārt ir vārdisko atkritumu, jo vājāka ir koncentrēšanās. Jo vairāk svešu domu, jo klusāka ir paša balss. Pastāvīgi atrodoties interneta plūsmā, atrofējas pašizziņas spēja, patieso jēgu nomainot ar koncepcijām par to, kas tā tāda varētu būt.
8. Prieks un apmierinātība – nav viens un tas pats. Mēs nekad negūstam prieku no šokolādes tortes, vīna glāzes vai cigaretēm. Mēs negūstam prieku no jauniem zābakiem vai smaržām. Svarīgi saukt lietas īstos vārdos – šajos gadījumos mēs gūstam baudu. Bet tā jau ir pavisam cita ķīmija. Šo sajūtu daba ir ļoti īslaicīga un nesaraujami saistīta ar tai sekojošo neapmierinātību, skumjām, sātu un vēlmes pēc jaunas porcijas. Nav briesmīgi atteikt sev baudu, briesmīgi ir neiepazīt prieku.
9. Ciešanas eksistē. Budam tomēr bija taisnība. Ciešanas eksistē. Cieš visi. Gan tie, kam nekā nav, gan tie, kuriem ir viss. Un ja arī ir kāds, kas tieši šai brīdī necieš, tad viņš sāks ciest, ja mainīsies valūtas kurss, notiks terora akts, nesaņems pretmīlestību, ieraudzīs netīru kāpņu telpu, nesagaidīs atbildi uz vēstuli, nesaņems naudu vai pie jebkuras citas vēja pūsmas. Ciešanas eksistē. Un vienmēr bez pamata, ja atceramies par jebkuras cilvēciskas būtnes galu.
