Vecāki, ļaujiet saviem bērniem pieļaut kļūdas un nokrist!

Vecāki, ļaujiet saviem bērniem pieļaut kļūdas un nokrist!

Ko es vēlos: lai mani bērni būtu bezgala laimīgi tagad vai, lai viņi sastaptos ar grūtībām, satraukumiem, toties kļūtu gudrāki un spējīgāki?

Šim jautājumam veltīts Džesikas Laheijas bestselleris “Kļūdīšanās māksla”. Viņa strādā par skolotāju vidusskolā un tikai nesen saprata, ka gan skolēnu vecāki, gan viņa pati audzina bērnus nepareizi. Skolnieki apjūk, kad sastopas ar grūtībām, vairs negrib mācīties. Vecāki pārdzīvo par sliktajām atzīmēm. Vārdu sakot, viss ir slikti.

Džesika nespēja atrast problēmas sakni, līdz nesaprata: mēs cenšamies izaudzināt laimīgus bērnus tā vietā, lai mācītu viņiem pašiem būvēt savu laimi.

Bērni, kuru vecāki cenšas viņus visur kontrolēt, padodas pie pirmajām grūtībām, bet tie bērni, kuri tiek radināti pie patstāvības - nē.

Tad kas būtu jādara vecākiem, kas vēlas bērnu audzināt, mācoties no kļūdām?

1.Nesteidzieties palīgā.

Kādu rītu Džesika ieraudzīja, ka dēls ir aizmirsis uz galda mājasdarbu burtnīcu. Viņa nolēma neskriet ar to uz skolu, lai gan pati taisījās doties uz to pusi. Tādēļ, ka viena kļūda iemācīs dēlam kļūt uzmanīgākam un organizētākam. Šo savu lēmumu Džesika izlika Feisbukā apspriešanai. Ne visi ar viņu bija vienisprātis: “Ja tavs vīrs aizmirstu telefonu, vai tu viņam to aizvestu?”

“Jā,” - atbildēja Džesika. -”Bet es taču neaudzinu vīru!”

Ja viņa bērnam būtu palīdzējusi, tad būtu ļoti laba mamma (pēc pašas domām). Taču dēls negūtu nekādu mācību. Audzināšana - atstāt burtnīcu uz galda un ļaut bērnam izjust neorganizētības nepatīkamās sekas.

2.Ļaujiet bērnam just atbildību.

Vai jūs kaut reizi esiet atņēmuši bērnam grīdas lupatu, jo no viņa cenšanās izmazgāt grīdu tā kļūst tikai netīrāka? Bērni var kārtot māju un mazgāt traukus bez jebkādām veicināšanas balvām un pierunāšanas. Tikai ceļā uz tīrību un kārtību mums būs jāsamierinās ar pieķēpātu virtuvi, nesašķirotu pirms mazgāšanas veļu un citiem bērnu rosīšanās priekiem. Bērni var vairāk, nekā mēs no viņiem gaidām.

3.Apbalvojiet par centību, nevis par rezultātu.

Mums patīk paslavēt bērnu un stāstīt, cik viņi ir brīnišķīgi. Bet apbalvot bērnus vajag nevis par labām atzīmēm, bet par neatlaidīgu darbu. Citādi viņiem attīstīsies fiksētā domāšana, pie kuras jebkurš izaicinājums izsitīs no sliedēm. Ja jūs parādīsiet bērnam, ka nokrītot var piecelties, viņš sapratīs: par cilvēku labu liecina ne jau tas, ka viņš nekrīt, bet gan tas, ka viņš cenšas piecelties.


Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!