Uzticieties man, tam, kam ir lemts būt jūsu dzīvē, galu galā, atradīs ceļu pie jums...

Jūs esat izgāzies savā dzīvē. Jūs esat palaidis garām jūsu mūža labāko iespēju. Jūs esat pārtraucis attiecības ar cilvēku, ar kuru bijāt pārliecināts, ka tieši šis ir jūsu partneris uz mūžu. Jūs esat izšķīrušies no cilvēka, kuru mīlējāt. Jūs esat sarūgtināts un jūtaties nožēlojami. Jūs esat zaudējis visas cerības.

Atzīstiet to. Puse no jums, lasot šo rakstu, jau ir pamājuši ar galvu, jo tā ir taisnība.

Mēs visi esam gājuši cauri šādai pieredzei. Mums visiem ir bijusi salauzta sirds. Mums visiem reiz ir iznīcinātas cerības. Mēs visi esam kādreiz izgāzušies. Un, diemžēl, daži no mums pat ir padevušies pavisam.

Tomēr drosmīgākie un stiprākie starp mums nekad nevienam nav ļāvuši aizmiglot viņiem skatienu, vai mainīt viņu dzīves ceļu. Šie cilvēki joprojām cīnās. Un jūs zināt, kāpēc?

Tāpēc, ka viņi tic, ka viss, kam ir lemts būt viņu dzīvē, galu galā, atradīs ceļu pie viņiem.

Patiesība ir tāda, ka, neatkarīgi no tā, cik daudz mēs cenšamies, dzīvē ne viss vienmēr notiek pēc mūsu plāna.

Mēs izmisīgi sapņojam sasniegt kaut ko, ko mēs iedomājāmies savās galvās, un mēs plānojam visu savu stratēģiju, bet tad vienkārši viss sabrūk. Mēs ilgojamies pēc pasaku stāstiem un patiesas mīlestības, un tad kāds cits ienāk mūsu dzīvē un salauž mūsu sirdi. Mēs izmēģinām kaut ko jaunu, bet mums tas neizdodas. Un pēc vairākiem sarūgtinājumiem mēs jūtamies tā, it kā nekad mūsu dzīvē nekas nevarētu būt labi, gudri un drosmīgi, kā arī mūsu dzīvē nekad nebūs lietas, kuras mēs tik ļoti vēlamies.

Tajā brīdī mums nav atbildes uz nevienu no mūsu mulsinošajiem jautājumiem. Mēs nevaram saprast, kāpēc šīs briesmīgās lietas notiek ar mums. Mēs nevaram atrast veidu, kā savienot divus punktus. Jo nekad nekam mūsu dzīvē nav jēgas. Mēs neesam izdarījuši neko tādu, lai būtu pelnījuši šādu vilšanos un skumjas. Mēs jūtamies tā, it kā visa pasaule būtu sazvērējusies pret mums. Un tas ir nogurdinoši.

Bet tad, kad mēs to vismazāk gaidām, notiek kaut kas brīnišķīgs. Un vienā brīdī mēs saprotam to, ka mēs atkal varam piecelties.

Mēs atgūstam savus spēkus. Mēs ienirstam dziļi dvēselē, atrodam drosmi un cenšamies. Mēs mēģinām vēlreiz, un mēs nepadodamies, kamēr mēs neesam sasnieguši to, ko vēlamies. Jo šoreiz mēs esam stiprāki. Mēs esam mācījušies no savām pagātnes kļūdām. Un nekas vai neviens vairs mūs nevarēs novilkt uz leju.

Tātad, tas ir tieši tas pats, ko es lūdzu no jums.

Es aicinu jūs vienkārši pārtraukt būt apsēstiem par savām iepriekšējām attiecībām, pārtraukt stresot par lietām un iespējām, kuras esat palaiduši garām, un vienkārši pārtraukt domāt par to, kur jūs esat nogājuši greizi.

Tās lietas, kas reiz notika, tās ir pagātnē. Un viņām tur vajadzētu palikt. Jums nav spēka iesaldēt laiku un mainīt notikumu gaitu. Kas izdarīts, tas izdarīts. Aizmirstiet par to.

Tas, kas jums jādara, ir jāturpina sekot savām patiesajām vēlmēm dzīvē. Jūs nedrīkstat ļaut nevienam atturēt jūs no jūsu sapņu sasniegšanas. Jums jāsaprot, ka nākotnē jūs sagaida daudz citu skaistu un pārsteidzošu lietu. Tam vienkārši ir jānotic. Jums jāsaprot, ka esat šo lietu cienīgs. Un pats galvenais - jums ir jāturpina strādāt pie šiem sapņiem.

Lieta ir tāda, ka jums ne vienmēr būs visas atbildes pasniegtas uz šķīvja, bet tas arī nenozīmē to, ka jūs darāt kaut ko nepareizi. Tas nozīmē to, ka jums jābūt pacietīgam. Tas nozīmē to, ka dzīvei ne vienmēr būs jēga, taču, lai kas arī notiktu, tā vienmēr vedīs jūs uz noteiktu galapunktu, uz kuru jums bija lemts iet.

Tas, kam ir lemts notikt ar mums, tas arī notiks. Cilvēkiem, kuriem ir lemts būt kopā ar mums, iespējām, kurām ir lemts sasniegt mūs, aizraušanām, kurām ir lemts nonākt pie mums, tas viss atradīs ceļu pie mums, kad tam visam būs īstais laiks. Un, ja neko no tā jūs vēl neesat sasnieguši vai saskārušies ar to, iespējams, vēl nav īstais brīdis.

Beidziet šaubīties par visu. Beidziet steigties. Pārtrauciet satraukties par visu.