Šokējoša patiesība par alkoholu: padomājiet, vai jūsu izdzertā vīna glāze ir tā vērta?

Pašu pirmo un vienkāršāko informāciju par alkoholu zina katrs skolnieks - alkohols jeb etilspirts ir visu alkoholisko dzērienu sastāvdaļa. Tiesa gan, tikai retais no skolniekiem ir informēts, ka etilspirts - tā vēl ir spēcīgas iedarbības, bīstama un nāvējoša narkotika, kas sākumā iedarbojas uzbudinoši, bet vēlāk paralizē nervu sistēmu.

Kā iedarbojas alkohols?

Alkoholiskie dzērieni sagrauj visas organisma sistēmas un orgānus, bet visspēcīgāk šai ietekmei tiek pakļautas smadzenes, kurās notiek šīs indes uzkrāšanās. Pat pēc nelielas alkohola devas izdzeršanas, spirts ātri nokļūst asinīs, tad smadzenēs, kur tas sāk aktīvi noārdīt smadzeņu neironus. Kad trīs amerikāņu fiziķi ar mikroskopu pētīja cilvēka aci, tajā esošos vissmalkākos asinsvadus un kapilārus, tad bija ļoti izbrīnīti, ka vienam no testējamiem viņi saskatīja trombus - salipušus eritrocītus. Pēc tam noskaidrojās, ka šis cilvēks iepriekšējā vakarā bija dzēris. Un tad tika veikts eksperiments - cilvēkam, kam ar acīm viss bija kārtībā, iedeva izdzert alus krūzi. Pēc kāda brīža viņa acu kapilāros sāka veidoties trombi. Ir zināms, ka spirts darbojas kā lielisks šķīdinātājs, un tieši tā tas arī uzvedas cilvēka organismā, kā nāvējošs šķīdinošs šķidrums.

Kas notiek, alkoholam nonākot asinīs?

Sarkanos asins ķermenīšus pārklāj atgrūdoša jonu smērviela, bet spirts to šķīdina, un eritrocīti sāk pielipt viens pie otra. Loģiski, ka tie kļūst arvien lielāki, līdzīgi kā sniega bumba. Šādi trombi nosprosto kapilārus, asinis nespēj piekļūt atsevišķām smadzeņu daļām un nevar tās nodrošināt ar skābekli.

Rezultātā smadzenēs iestājas skābekļa nepietiekamība, kuru organisms uztver kā reibumu. Pamazām veselas smadzeņu daļas kļūst nejūtīgas, bet vēlāk vienkārši atmirst. Tāpēc iedzēris cilvēks jūtas brīvs no apkārtējās pasaules. Viņam vienkārši atmirst dažas smadzeņu daļas, kas uztver apkārtējo informāciju.

Skābekļa nepietiekamība imitē brīvības sajūtu, kas rodas dzerošam cilvēkam. Viņu pārstāj satraukt problēmas, rūpes, viņš nododas ilūzijām, pārstāj kontrolēt savas domas un rīcību. Ir jāņem vērā tas, ka ciešais miegs, kas iestājas stipra dzēruma rezultātā, nav tāds pats, kā nedzeroša cilvēka miegs. Tā ir alkohola koma, kas iestājas hipoksijas rezultātā. Tādā veidā organisms sevi cenšas pasargāt no arvien jaunām indes devām, tādēļ vienkārši ‘’izslēdz’’ cilvēku, viņam palēninās visi vielmaiņas procesi, un saindēšanās notiek daudz lēnāk.

Kādi procesi notiek smadzenēs?

Esam jau sapratuši to, ka spirts nogalina smadzeņu šūnas. Cilvēka ķermeņa temperatūra vidēji ir 36,6 grādi, bet atmirušās struktūras tādā temperatūrā ātri sāk pūt un sadalīties. Lai nesaindētos ar šiem sadalīšanās produktiem, smadzenes sāk uzpumpēt šķidrumu, lai izskalotu un izvadītu tos laukā. Viss šis šķidrums rada pastiprinātu spiedienu uz smadzenēm, tāpēc no rīta tik briesmīgi sāp galva - iestājas tā saucamās paģiras. Arī slāpes nomoka tieši šī paša iemesla dēļ, smadzenes cenšas izskalot puvekļus.

Alkohola ietekme uz šūnu struktūru

Ir dzirdētas atrunas, ka šūnu taču organismā ir daudz, tāpēc nav vērts pārdzīvot, ja dažas atmirst alkohola saindēšanās rezultātā. Tik tiešām, ir šūnas, kas ātri atjaunojas, un ir tādas, kas neatjaunojas pat daļēji. Tās ir struktūras, kas atbild par apaugļošanos un nākamo bērnu attīstību. Dzerošs cilvēks pakāpeniski degradējas. Viņam izkrīt daži informācijas posmi, kurus viņš vienkārši vairs nevar pielietot. Viņš, tāpat kā mazs bērns, nesaprot to, ko nezin, neatceras to, kas viņam ir zudis, un aizmirsis par to. Toties to lieliski redz apkārtējie - tuvinieki, darbabiedri, medicīnas darbinieki.

Alkohola ietekme uz pēcnācējiem

Senatnē jauniešiem vispār bija aizliegts lietot pat vāju vīnu. Jaunlaulātajiem kāzās arī neļāva dzert. Jo visi lieliski apzinājās saikni starp dzerošiem vecākiem un jaundzimušo bērnu kroplībām, nedzīvi dzimušajiem un agrīni mirušajiem bērniem.

Zinātnieks Demme visu mūžu pētīja alkohola ietekmi uz nākamajiem bērniem un nāca pie skumja secinājuma. Dzerošajās ģimenēs gandrīz puse jaundzimušo bija gājuši bojā agrīnā vecumā, no dzīvi palikušajiem - 10% bija hidrocefālija (ūdensgalva) vai epilepsija, 12% bija idioti, un tikai 10% bija normāli.

Normālam bērnam nemēdz būt tieksme uz alkoholu. Tieši otrādi, tas izraisa riebumu un stabilu vemšanas refleksu. Nejauši saindējoties, spirts acumirklī izplūst pa visu organismu, jo bērniem ir ļoti ātra vielmaiņa. Pat neliels spirta daudzums izraisa neatgriezeniskas izmaiņas aknās, nervos un iekšējos orgānos. Spirta ietekmē attīstās nopietnas saslimšanas, smadzeņu darbības un dzimumfunkcijas traucējumi. Bet pats apreibšanas process notiek tik ātri un vētraini, ka bieži vien ārsti nepagūst izglābt bērna dzīvību.