Smadzeņu degradācija. Iesaku izlasīt visiem! Iespējams arī Tu esi to skaitā, kuru smadzenes degradējas

Smadzeņu degradācija. Iesaku izlasīt visiem! Iespējams arī Tu esi to skaitā, kuru smadzenes degradējas

Ar katru dienu aizvien vairāk cilvēku sūdzas par problēmām, kas saistītas ar smadzeņu darbību (nespēju koncentrēt savu uzmanību, sakopot domas, lai risinātu kādu uzdevumu), par grūtībām iegaumēt un atcerēties informāciju, par fizisku nespēju lasīt garus tekstus, par grāmatām pat nerunājot. Un, lai cik paradoksāli neizklausītos, šī problēma raksturīga ne tik daudz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar novājinātām smadzenēm, cik vidēja un jaunāka vecuma cilvēkiem.

Pie tam, daudzi pat neiedziļinās, kāpēc tā notiek – visu automātiski noraksta uz stresa, noguruma, neveselīgas ekoloģijas un tā paša vecuma rēķina, lai gan viss iepriekš minētais ne tuvu nav par iemeslu sliktai atmiņai un nespējai koncentrēties. Manu pacientu lokā ir cilvēki, kam ir jau krietni pāri 70 un kuriem nav pilnīgi nekādu problēmu ar atmiņu un smadzeņu aktivitāti.

Tad kur slēpjas iemesls? Tas slēpjas apstāklī, ka, lai arī ko teiktu speciālisti, neviens cilvēks nav gatavs atteikties no tā saucamās pastāvīgās, diennakti pieejamās piekļuves informācijai. Citiem vārdiem runājot, paātrināta jūsu smadzeņu funkciju izlietošana ir sākusies tajā mirklī, kad nolēmāt vienmēr būt “pieejams”. Un nav nozīme, vai to piespieda darba vajadzības, bezdarbība vai elementāras bailes “nebūt līmenī”. Jau 2008. gadā bija zināms, ka vidēji statistiskais interneta lietotājs izlasa ne vairāk kā 20% teksta, kas izvietots vietnē un cenšas izvairīties no garām rindkopām. Teikšu vairāk, pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēks, kas regulāri ir “pieslēgts tīklam”, tekstu nelasa, bet skenē kā robots – paķer pa gabaliņam no katras rindkopas, pārlec no vienas vietas uz nākamo, un informāciju izvērtē no pozīcijas “dalīties” t.i. “vai šo “atklājumu” ir vērts kādam pārsūtīt?” Bet mērķis nav apspriest, bet, galvenokārt izsaukt emocijas animētu “atraugu” veidā, ko pavada īsas replikas un SMS formāta atsauces.

Pētījumi ir pierādījuši, ka interneta lappuses netiek lasītas, bet ātri “pārskrietas” ar skatu pēc principa, kas līdzinās ctrl + F funkcijai. Lietotājs izlasa dažas pirmās raksta rindiņas, tad “pārlec” uz lappuses vidusdaļu, kur izlasa vēl dažas rindiņas (tās jau tiek lasītas fragmentāri), un tad ātri nolaižas uz lappuses beigām, lai paskatītos, ar ko tad lieta atrisināsies.

Ar sarkanu ir atzīmētas zonas, kur cilvēka uzmanība pakavējas visilgāk. Dzeltenās ir ātrās caurlūkošanas vietas. Zilās un pelēkās netiek lasītas vispār. Tāpēc par visefektīvāko veidu, kā pasniegt informāciju ierindas interneta lietotājam, ir pieņemts uzskatīt tekstu apgāztas piramīdas veidā (sekojot principam “jo zemāk, jo mazāk”), ar obligāti izceltiem atslēgvārdiem (lai lietotājs saprastu, kas ir svarīgs un kas ne tik ļoti svarīgs). Vienā rindkopā iekļaujot ne vairāk kā vienas domas atšifrējumu. Tikai tā ir iespējams noturēt lietotāja uzmanību vietnē pietiekami ilgi. Ja tomēr lappusē, ejot uz leju, informācija plūsma nevis samazinās, bet, pat vē ļaunāk, pieaug (kā tas ir šajā rakstā), tad šādu rakstu līdz beigām izlasīs pavisam nedaudzi.

Mans personīgais viedoklis ir šāds:

Internets, tās ir visīstākās narkotikas. Un kas tad ir narkotika? Tā ir pilnīgi nevajadzīga lieta, bez kuras ikviens cilvēks lieliski var iztikt līdz brīdim, kamēr to nepamēģina. Un kad pamēģina, tad kļūst atkarīgs uz visu atlikušo dzīvi, jo narkomānu izārstēt nevar. Par problēmām, kas saistītas ar informācijas uztveri, sūdzas dažādu rangu un specialitāšu cilvēki – sākot ar augsti kvalificētiem universitāšu profesoriem un beidzot ar veļas mašīnu apkopes servisa darbiniekiem. Šāda veida sūdzības ļoti bieži ir dzirdamas akadēmiskajā vidē , no tiem, kuri pēc amata apraksta ir spiesti katru dienu komunicēt ar cilvēkiem (mācīt, lasīt lekcijas, pieņemt eksāmenus). Viņi ziņo, ka jau tā zemais lasīšanas iemaņu un uztveres līmenis, tiem cilvēkiem, ar kuriem ikdienā nākas strādāt, ar katru gadu krītas un krītas. Vairumam cilvēku kolosālas grūtības sagādā garāku tekstu lasīšana, par grāmatām pat nerunājot. Pat ieraksti blogā, kas ir garāki par trim, četrām rindkopām, vairumam cilvēku šķiet pārāk sarežģīti un tāpēc garlaicīgi un nav tā vērti, lai tajos iedziļinātos. Diez vai atradīsies cilvēks, kurš nebūtu dzirdējis populāru teicienu interneta vidē “pārāk daudz burtu – nespēju pieveikt”, ko parasti raksta kā atbildi piedāvājumam izlasīt kaut ko garāku par pārdesmit rindiņām.


Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!