Sievietei piedāvāja izvēlēties bērniņu adopcijai. Viņas atbilde apstulbināja bērnu nama vadītāju
Alīna glāstīja puisēna galvu un satraukti čukstēja:
- Dēliņ, manu dēliņ… Es esmu ar tevi…
Viņa palūkojās uz vadītāju un jautāja:
- Kad es varu vest dēlu mājās?
- Parasti vecāki un bērni pakāpeniski pierod viens pie otra. Sākumā komunicē tepat, bērnu namā, tad ņem viņus brīvdienās pie sevis, un ja viss ir kārtībā, ņem pie sevis pavisam.
- Es Artūru ņemšu šodien, - strikti noteica Alīna.
- Labi, - noteica vadītāja, - rīt tāpat ir brīvdiena. Pirmdien atnāksiet un nokārtosim visus dokumentus.
Artūra mazā sejiņa laimē staroja. Viņš turēja mammu pie rokas un baidījās atlaist pat uz sekundi. Sarosījās audzinātājas, kārtojot Artūra mantas līdzņemšanai.
- Artūriņ, lai tev labi klājas! Nāc ciemos, - atvadījās arī vadītāja.
- Uz redzēšanos, atnākšu! – atbildēja Artūrs. Un jau pēc brīža, mammai pie rokas, izgāja uz saules pielietās ielas.
Kad viņi kādu gabaliņu bija pagājuši, Artūrs saņēma drosmi un pajautāja:
- Mammu, tu kaķus mīli?
- Dievinu! Mums mājās ir divi kaķi, - iesmējās Alīna, mīļi paspiežot savā rokā puisēna mazo plaukstiņu.
Artūrs laimīgi pasmaidīja un palēkdamies soļoja tālāk.
Angelīna Ivanovna pa logu vēroja Artūru un Alīnu. Kad viņi izgaisa skatienam, apsēdās pie sava galda, pacēla telefona klausuli un sastādīja numuru:
- Hallo, vai Debesu Kanceleja? Lūdzu pieņemiet pieteikumu. Klientes vārds: Alīna Smirnova. Pakalpojuma kategorija: Visaugstākā – dāvāja laimi bērnam… Sūtiet visu, kas tādos gadījumos paredzēts – milzīgu laimi, savstarpēju mīlestību, veiksmi it visā, un, protams, ideālo vīrieti, viņa vēl nav precējusies… Jā, saprotu, vīriešu trūkst, bet šis ir izņēmuma gadījums. Un arī par finansēm neaizmirstiet, bērnam ir labi jāēd, glīti jāģērbjas un jāiegūst laba izglītība… Jau nosūtīts? Paldies!
Caur zaļajām koku lapām bērnu nama pagalmā atmirdzēja saules gaisma. Laukumiņā bija dzirdamas bērnu balsis. Vadītāja nolika telefona klausuli un piegāja pie atvērtā loga. Viņa patika tā pastāvēt un lūkoties uz saviem mazuļiem, uz muguras iztaisnojot savus milzīgos sniegbaltos spārnus…
P.S. Var jau būt, ka jūs neticat eņģeļiem, bet eņģeļi pavisam noteikti tic mums!
