Raksts, kuru vajadzētu izlasīt pusaudžu vecākiem. Slavena psihologa ieteikumi

Raksts, kuru vajadzētu izlasīt pusaudžu vecākiem. Slavena psihologa ieteikumi

Kā pusaudžus pasargāt no liktenīgām kļūdām.

Amerikāņu psihologa Lourensa Steinberga grāmata “Pārejas vecums. Nepalaidiet garām mirkli” ir paredzēta plašam lasītāju lokam, bet pirmkārt tā ieinteresēs tieši pusaudžu vecākus, jo apraksta tīneidžeru fizisko attīstību un socializāciju.

Līdz pat šim brīdim tika uzskatīts, ka cilvēka smadzenes visstraujāk attīstās no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam. Un tā ir taisnība.

Tomēr zinātnieki apgalvo, ka pārejas vecums ir otrs, ne mazāk svarīgais posms cilvēka attīstībā, kad viņa smadzenes atkal kļūst neiroplastiskas, tās atkal ir gatavas lielām izmaiņām pateicoties pieredzei.

Tāpēc vecāku galvenais uzdevums ir pasargāt bērnus no negatīvās pieredzes (iespēju robežās, protams) un nodrošināt ilglaicīgu pozitīvu attīstību.

Patlaban visā pasaulē notiek pusaudžu vecuma robežu pārvērtēšana. Tā ir ievērojami paplašinājusies, un tagad par pieaugšanas vecumu tiek uzskatīts laika posms no 10 līdz 25 gadiem. Psihologi to ir nosaukuši par atlikto pieaugšanu, jo mūsdienu pusaudzim pāreja uz jaunu sociālo lomu notiek daudz vēlāk, kā tas bija pirms tam.

Tas nozīmē, ka pat divdesmit gadu vecumā cilvēks ne vienmēr ir gatavs uzņemties visu atbildību par savu rīcību. Mūsdienu jaunieši nesteidzas dibināt ģimeni, radīt bērnus ( kā tas bija pieņemts vecāku paaudzei), bet dod priekšroku mācībām un karjeras veidošanai.

Grāmatas autors nesaka, ka tas ir “labi” vai “slikti”, viņš cenšas saprast šo pārmaiņu iemeslus. Galvas smadzeņu pētījumu rezultāti ir parādījuši, ka pusaudži laika posmā no 10 līdz 25 gadu vecumam atrodas “pārdzīvojumu virsotnē”. Pusaudžu hormonālais fons veido dziļu informācijas atcerēšanās pakāpi. Iznāk tā, ka šis vecumposms cilvēkam paver milzīgas izzināšanas iespējas, un tajā pašā laikā tik ilga pieaugšana ir saistīta ar visdažādākajiem riskiem.

Izmaiņas, kas notiek ar bērniem nobriešanas periodā, var būt gan pozitīvas gan negatīvas. Bērns, piemēram, var būt ļoti sekmīgs mācībās un sasniegt labus akadēmiskos rezultātus, bet var arī doties pa nepareizu ceļu. Dažādu scenāriju attīstība ir atkarīga no milzum daudz faktoriem, kā vienu no tiem minot psiholoģisko klimatu ģimenē, jo pusaudži ir ļoti viegli ietekmējami.

Pusaudžu vecumā ļoti aktīvs ir atlīdzības centrs galvas smadzenēs, kurš atbild par cilvēka reakciju uz apkārtējo cilvēku viedokli.

Sakarā ar to Steinbergs raksta par “vienaudžu efektu”, kas liek pusaudžiem, kuri atrodas sava vecuma cilvēku vidū, pieņemt riskantākus lēmumus, nekā tad, ja viņi būtu vieni paši. Zinātnieks uzsver, ka šī īpatnība nav saistīta ar kolektīva spiedienu, bet saistīta ar dofamīna (labsajūtas hormona) izstrādi, kas liek bērnam veikt nepārdomātas darbības ar mērķi gūt arvien vairāk un vairāk apmierinājuma.

Steinbergs raksta: “Piemēram, lietojot šajā vecumā vieglās narkotikas, paaugstinās smadzeņu vēlme iegūt dofamīnu, bet tas stimulē pusaudzi vēl vairāk meklēt asas izjūtas. Un tas nozīmē vēl vairāk narkotiku, cita veida narkotikas, vai darbības, kas veicina apmierinājuma sajūtas rašanos. No šejienes arī rodas vajadzība neapdomīgi riskēt.” Lai samazinātu riskantas uzvedības līmeni, jāattīsta pusaudža paškontrole un pašregulācija.

Šīs īpašības palīdzēs gūt cilvēkam panākumus dzīvē. Jo, lai kaut ko sasniegtu, jādara daudz kas, ko darīt nemaz negribās, lai tas atmaksātos kaut kad vēlāk. Pašregulācijas spēju attīstībai palīdzēt var gan skola gan vecāki. Un lūk, kas tam būtu nepieciešams.


Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!