Pikniks pilsētā: kas noteikti jāzina?

Iestājoties siltam laikam, rīdziniekus interesē jautājums, kur pilsētas teritorijā var rīkot pikniku. Lai jūsu atpūta būtu veiksmīga un nepiesaistītu pašvaldības policistu uzmanību, jāievēro daži noteikumi.

Ugunskurus Rīgā patvaļīgi kurināt nedrīkst.

Šis aizliegums attiecas uz publiskiem apstādījumiem, pilsētas pludmalēm, parkiem, mežiem, Piejūras dabas parku un aizsargājamajām teritorijām pie Baltijas jūras. Noteikumi ir spēkā 365 dienas gadā. Izņēmums – pašvaldības speciālistu īpaši ierīkotas vietas ugunskuru kurināšanai.

Kā tad pagatavot šašliku vai uzcept desiņas svaigā gaisā? Tam ir atļauts izmantot grilus un mangāļus. Vairākās Rīgas vietās vasarā tiek uzstādīti arī publiskie mangāļi. Taču bez publiskai lietošanai paredzētiem mangaliem iespējams lietot arī personiskos, līdzi paņemtos. To izmēru un formu noteikumi nenosaka: galvenais – lai ogles nekādā veidā nesaskartos ar zemi un tiktu dedzinātas metāla paliktnī. Mangals nedrīkst nodarīt kaitējumu stādījumiem. Turklāt tā lietošanā jāievēro ugunsdrošības noteikumi un ražotāja rekomendācijas. Vienkāršāk sakot – jums jākontrolē liesma mangalā un jābūt pārliecinātiem, ka jebkurā brīdī to būs iespējams nodzēst.

Sods par šī noteikuma neievērošanu noteikts līdz 71 eiro. Sods par ugunskuru kurināšanu pilsētas pludmalēs – līdz 71 eiro, par ugunskuru kurināšanu apstādījumos – līdz 350 eiro, par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu – līdz 350 eiro, Piejūras dabas parkā – līdz 1000 eiro, bet par ugunskuriem aizsargājamajās teritorijās pie Baltijas jūras – līdz 1400 eiro.

Pikniku nedrīkst rīkot vietās, kurās pašvaldība izvietojusi aizlieguma zīmes. Viena no tādām vietām – Rīgas kanāla nogāzes.

Kur tad drīkst rīkot pikniku? Šādu teritoriju ir ļoti daudz. Sauļoties un rīkot piknikus ir atļauts zaļajā zonā ap Māras dīķi, Mārupītes dabas parkā, Piejūras parkā, kā arī Ķengaraga, Strazdumuižas, Ozolaines, Dzegužkalna, Nordeķu, Uzvaras, Bišumuižas, Anniņmuižas un Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā. Arī Kleistos pie Hapaka grāvja, Biķernieku, Šmerļa, Juglas, Ziepniekkalna, Ulbrokas, Imantas un Bolderājas zaļajā masīvā un daudzās citās vietās.

Protams, visērtāk uz pikniku pulcēties vietās, kur jau ierīkoti galdi un soliņi, kā arī izvietotas atkritumu urnas. Tā tas ir Lucavsalā, Mežaparkā, Buļļupes labajā krastā. Taču, ja jums patīk iekārtoties zālītē, mierīgi to dariet. Galvenais, kā norādīts iepriekš, vispirms pārliecinieties, vai uz šo teritoriju neattiecas aizlieguma zīmes.

Sods par atpūtu aizliegtā vietā – līdz 142 eiro.

Piknika vietā nedrīkst atrasties ar atvērtu alus skārdeni vai citu alkoholisko dzērienu jebkāda veida atvērtā tarā.

Taču, ja kāds ir iedomājies, ka var šo noteikumu veikli apiet, noslēpjot alkohola pudeli necaurspīdīgā iepakojumā (papīra tūtā, maisiņā), viņš ļoti maldās. Visā Rīgas teritorijā publiskās vietās alkoholu lietot ir aizliegts.

Rodas loģisks jautājums – kā tad Līgo? Šie svētki nav iedomājami bez alus, pat pašvaldība šī putojošā dzēriena tirgotājus aicina 23. jūnijā krastmalā izvietot savas tirdzniecības nojumes. Šajā gadījumā atslēgas vārds ir tieši pašvaldība. Publisku svētku svinēšanas gadījumā tā speciāli nosaka teritoriju, kurā drīkst lietot alkoholu (protams, ar mēru), jo tur tiek koncentrēti policijas spēki, kas uzrauga sabiedrisko kārtību, kā arī vairākas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Šāda atļauja darbojas noteiktu ierobežotu laiku, tikai publiski svinamo svētku periodā.

Sods par alkohola lietošanu publiskā vietā, kuru nav speciāli noteikusi pašvaldība, – līdz 140 eiro.

Pēc piknika atpūtas vieta jāsakopj. Ja līdzās ir atkritumu konteineri, atkritumi jāizmet tur. Ja šādu konteineru nav, atkritumi jāsavāc un jāņem līdzi.

Publiskās vietās aizliegts arī spļaut un kārtot savas dabiskās vajadzības. Atruna, ka neesat pamanījis tualeti, nedarbojas: visi galvaspilsētas parki un zaļās zonas ir ar tām aprīkoti. Tās ir vai nu stacionāras, vai biotualetes. Izvēloties vietu piknikam, jau iepriekš padomājiet par savām sanitāri higiēniskajām vajadzībām.

Sods par spļaušanu vai atstātiem atkritumiem – līdz 71 eiro. Ja esat piemēslojuši atpūtas vietu dabas parkā – no 30 līdz 1000 eiro. Sods par savu dabisko vajadzību nokārtošanu tam neparedzētā vietā – līdz 71 eiro.

Lai cik jauki jūs arī būtu iekārtojušies piknikam, „apdzīvot” šo teritoriju ir aizliegts.

Tas nozīmē, ka tur palikt nakšņot (teltīs vai vienkārši zem atklātas debess) pašvaldības noteikumi aizliedz.

Sods par nakšņošanu publiskās vietās – līdz 14 eiro, bet par nakšņošanu peldvietās – līdz 71 eiro.

Kas nav aizliegts, tas ir atļauts: grilu droši drīkst izmantot.

Iepriekšējos piecos punktos esam uzskaitījuši aizliegumus, taču jāatceras, ka viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Piemēram, grila lietošanas vienīgais ierobežojums ir tāds, ka nedrīkst apdraudēt apkārtējos. Līdz ar to, ja grils ir drošs un no tā, piemēram, nekrīt ārā kvēlojošas ogles, tad to drīkst izmantot gan Rīgas parkos, gan daudzdzīvokļu namu pagalmos, gan citviet - kaut vai Doma laukumā (tā, lai netraucē gājējiem). Tāpat Rīgas parkos drīkstat spēlēt badmintonu, volejbolu vai citas spēles, ja tādā veidā netiek traucēts apkārtējiem.

Avots: riga.lv