Pāvela aizkustinošais vēstījums par to, ko nozīmē laimīgas attiecības. Vīrieši, aizdomājieties!
Pāvels Kovaļenko
Vīrieši… Aizdomājieties!!!
Nesen pie mums ciemos bija mūsu draugi – ģimenes pāris. Pēc vakariņām, es, kā parasti, palīdzēju sievai novākt galdu un sāku mazgāt traukus. Mūsu ģimenē tā ir ierasta lieta. Nevarētu teikt, ka mājās tikai es mazgāju traukus, bet es tajā neredzu neko īpašu vai pārsteidzošu. Manuprāt, palīdzēt sievietei ir primārais vīrieša pienākums.
Novērojot manas darbības, drauga sieva, ne bez skaudības balsī, teica savam vīram: “Paskaties, Edgars Annai palīdz, bet tu mājās pat šķīvi aiz sevis novākt nevari!”. Uz ko vīrs atbildēja: “Priekš kam tad tu man esi?”. Man uzreiz radās pretjautājums: “Priekš kam tad viņai esi tu? Tomogoči, aiz kura vajag novākt un kurš jābaro, to viņa var arī telefonā lejuplādēt”.
Es bieži vien nesaprotu tādu vīriešu attieksmi pret savu otro pusīti. Kāpēc Jūs uzskatāt, ka mājas darbi ir tikai sieviešu pienākums? Kas tad ir vīriešu pienākumi? Naglu sienā iedzīt? Bet, pagaidiet, naglu sienā jūs katru dienu nedzenat, bet mājas darbi ir jādara katru dienu. Kāpēc tam visam ir jāgulstas uz trauslajiem sieviešu pleciem?
Kad es sāku stāstīt šos secinājumus draugam, viņš izbrīnījās: “Mūsu vectēvi no paaudzes paaudzē tā dzīvoja: sievietes seko saimniecības darbiem, bet vīrieši strādā! Un agrāk sievietēm vairāk pienākumu bija: gan māja, gan lopi, ūdeni no akas nesa un krāsnīs gatavoja. Bet tagad viņām mājās ir visas ērtības, veļas mašīnas, tvaika gludekļi, multivārāmie katli un trauku mazgājamās mašīnas: viņām vispār nekas nav jādara, tā ka traukus viņa var arī pati nomazgāt, bet es darbā nogurstu”.
Piekrītu, mūsu vecmāmiņām nebija viegli, un mūsdienu sievietēm ļoti palīdz sadzīves tehnika. BET tagad sievietes strādā vienlīdzīgi kā vīrieši (es nerunāju par “lellēm ar acīm”, kuru aicinājums ir būt par aksesuāru bagātiem onkuļiem).
