Detalizēts izklāsts ko un kad sēt, kad piķēt un kad stādīt atklātā laukā

Detalizēts izklāsts ko un kad sēt, kad piķēt un kad stādīt atklātā laukā

Savos padomos par sēšanu un audzēšanu dalās Anna Šmite, bioloģisko zaļumu, dārzeņu un garšaugu audzētāja.

Kad sēj un stādi, tad jāievēro viens princips:

  • viss, kas aug virs zemes (lapas un pupas, zirņi, utt.), jāsēj augošā mēnesī,
  • tas, kas aug zem zemes, – saknes – jāsēj vecā mēnesī.

Ko vēl ievērot sējot:

  • Visus stādiņus vajag parūdīt. Ja ir saulaina diena, tad stādu kastītes iznes uz balkona. Jo, ja tā nedarīsi un ārā iznesīsi bālģīmi, tad tas var gan nosalt, gan apdegt.
  • Kad sēj, zemē vai kastītē iztaisi mazu vadziņu, ielej tajā ūdeni, ļauj ūdenim iesūkties zemītē, tad sēj sēklas. Pēc tam aiztaisi vadziņu ciet, BET neliec sēklas dziļi. Noteikti vēl uzlej ūdeni.
  • Ja sēklas iesēsi sausā zemē, tad nebūs nekādas nozīmes, vai mēness ir jauns vai vecs, tāpat sēkla dīks tikai tad, kad būs slapja zemīte.
  • Anna pēc pieredzes ir sapratusi, ka jāievēro šāds sēšanas princips – iesētajai sēkliņai nevajadzētu būt dziļāk kā trīs sēkliņu dziļumā. Nevajag iesēt 5 cm dziļumā, tas ir tāpat kā apglabāt sēklu kapā.

Padomi:

  • Sarkanās bietes – ja iesēsi agri un, visticamāk, tās dabūs krietnu salu, tad izziedēs un nekas labs beigās nesanāks. Tāpēc labāk sēj vēlāk – nedaudz pirms Jāņiem. Neaizmirsti arī par dzeltenajām un rozā bietēm. Sēj tāpat un pagatavo vēl interesantāk.
  • Mangolds – audzē kā bieti, tas nebaidās no sala.
  • Kāļi, kolrābji, rutki– arī sējami vēlāk, ne pavasarī. Arī sēj pirms Jāņiem, lai tie nepāraug. Sēj uzreiz ārā zemē un noteikti mitrā zemē. Ja sēsi agrāk, tad pāraugs un būs kā sūkļi.
  • Ķirbji – jāsēj maijā, un tad izaug pusmēneša laikā. Maijā jāsēj, lai tie nepāraug. Laba vieta, kur sēt ķirbjus, ir putuplasta kastes. Ķirbjus sēj kūdrainā, treknā augsnē. Lai saknes nesaķeras un lai tās pārstādot nesaplēš, obligāti izveido starpsieniņas. Sēj tos labā attālumā citu no cita. Tad kastes var stāvēt siltumnīcā uz kāda plaukta; ja uznāk aukstums un sals, tad kastei uzmet virsū vāku. Pārstādi, kad ķirbītis izaudzis līdz trešajai lapiņai, un svarīgi, lai tas netiek uz lauka salnās. Pārstāda ļoti kūdrainā un auglīgā zemē. Ķirbis mīl treknu zemīti. Izmanto to pašu principu kā sējot gurķus – izveidojot tortes lieluma un dziļuma bedrīti, tajā iesēdinot uzdīgušo ķirbīti un pārliekot ar sulīgu zemīti. Ķirbis mīl mitrumu, tāpēc, ja sausa vasara, neaizmirsti aplaistīt. Kad tuvojas raža, skaties, cik daudz „bērnu” (ķirbīšu) veidojas un tad galotņo (lauz liekos “bērnus” nost) atstāot vienā zarā 3 – 4 ķirbju (tas atkarīgs arī no šķirnes), lai nav par daudz un ķirbja sakne maksimāli daudz spēka atdod saviem dažiem lielajiem ķirbjiem, nevis daudziem maziem, kam nav spēka izaugt lielākiem.
  • Cukīni – sēj tajā pašā laikā un tāpat kā ķirbjus.
  • Pastinaks – latvāņa radinieks, tā lapas karstā laikā rada čūlas, tāpēc, ja pa dārzu dzīvojas arī bērni, labāk neaudzējiet, bet iegādājieties jau izaudzētus. Lai gan audzēšana prasa rūpes un uzmanību, tas ir tā vērts, jo pati sakne pielīdzināma žeņšeņa saknei. Ja audzē pats, tad rēķinies, ka no iesēšanas vismaz mēnesi pastinaks nedīgst un redzamas tikai nezāles. Sēj jūnija sākumā un noteikti ielaisti, lai ir mitrums.
  • Ja rudenī apzaļina kartupeļus – atstāj uz lauka, lai tie apsalst un kļūst zaļi, kas veido kartupeļa veselību un izturību (tikai sēklai, jo ēst nedrīkst, tāpēc ka tad tie satur solanīnu), tad nākamajā pavasarī var likt uz palodzes un apzaļināt gaismā. Tad tos liec maisiņos, kur ieber sauju kūdras, iesēdini kartupeli ar actiņām uz augšu un turi gaismā. Katru savā maisiņā, lai saknes nesapinas. Tā var „izauklēt” kādus 20 pirmos kartupeļus („Priekuļu agros” vai kādu citu agro šķirni). Tad prātīgi, kad vairs salnas netiek klāt, tos iestādi. Ja nāk salnas, tad liec virsū avīzi vai zāli.

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienjies mūsu sekotājiem

Aizvērt