Divas draudzenes sēdēja kafejnīcā un tērzēja.
– Mana mamma man ļoti bieži zvana un aicina ciemos, taču es viņu ļoti reti apciemoju un reizēm šķiet, ka man viņa tracina un nevaru viņu ciest. Tu jau zini, kādi ir veci cilvēki. – sūdzējās viena no draudzenēm.
– Es gan, – sacīja otra, – ar mammu tiekos bieži. Ikreiz, kad man ir skumji, kad jūtos vientuļa, es dodos pie viņas. Kad trūkst spēka, vai kaut kas nomāc, es apciemoju viņu un man kļūst vieglāk.
– Ooo, – pirmā īgni novilka, – tad jau tu esi daudz labāka par mani.
– Tici, vai ne, bet es esmu tieši tāda pati, kā tu, – skumji atbildēja otrā. – Es mammu apciemoju kapos. Kad mamma bija dzīva, arī es nepavadīju ar viņu laiku un domāju tāpat kā tu. Tu nespēj iedomāties, cik ļoti man pietrūkst mammas un cik ļoti man viņu vajag tagad, kad ir jau par vēlu. Mācies no manām kļūdām, ja vari. Sarunājies ar savu mammu, kamēr viņa vēl ir dzīva. Novērtē viņas klātbūtni, pievērsies labajām īpašībām, kuras viņai, bez šaubām, ir, un mēģini ignorēt kļūdas, vai tās rakstura iezīmes, kuras tevi kaitina. Negaidi mirkli, kad stāvēsi pie mammas kapa, jo tad līdz sirds dziļumiem izjutīsi sāpes, ko rada apziņa, ka zaudēto vairs atgūt nevari.
Mēdz gadīties, ka kāda tuvinieka, vai drauga uzvedība, vai varbūt raksturs, mūs tracina. Iespējams viņa rīcība, vai apstākļi, kuros viņš ir – mums ir nepanesami un kaitinoši, un tāpēc mēs izvairāmies no sarunām un iespēju satikties ar viņu.
Skumji, ja šis tuvinieks ir mūsu vecāki, vai vecvecāki. Nezinu, vai pasaulē maz ir tāds cilvēks, kurš mums šķistu tik perfekts, ka pilnīgi nekas viņā netracinātu, viss patiktu, viss būtu ideāli. Ja mēs paši tādi neesam, kā varam gribēt, lai citi tādi ir?
Ja mums pašiem tracina sava reakcija un rīcība, tad kāpēc mēs iedomājamies, ka otram ir jābūt ideālam?
Mūsu prasības pret otru cilvēku bieži ir tik augstas, ka mums pašiem nebūtu pa spēkam tās realizēt, bet neskatoties uz to, mēs sagaidām, ka otrs darīs, rīkosies, vai uzvedīsies tā, kā mums būtu pa prātam, tā kā mēs gribam, tā kā mums būtu ērtāk.
Neiznieko laiku, kuru Dievs Tev dāvājis, lai vari to pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem.
Piezvani mammai, tētim, tuviniekam, vai draugam, kuru sen neesi saticis, aizbrauc apciemot savus vecākus, tuviniekus un draugus, kamēr tev vēl ir dots laiks.
Kad tev šķiet, ka pavadīt laiku ar vecākiem no tevis prasa par daudz pūļu, atceries, ka vienu dienu viss, kas tev būs – būs tikai atmiņas.
Labākais veids kā dzīvot ir mīlot.
Labākais veids, kā izpaust mīlestību ir dāvātais laiks.
Labākais laiks, kad mīlēt ir tagad.
