Mēs, kas izauguši 70-tajos: laimīgā paaudze. Tā tas arī bija. Mēs nebijām vergi

Nupat izlasīju kādu interesantu rakstu par pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Autore raksta par bērnību, ko raksturoja bads un vergošana gan skolā, gan mājās. Pēc šīs sievietes atmiņām, neesot bijis, ko ēst, pēc piena un maizes stāvējušas milzīgas rindas. Bet pienākumu pildīšana skolā un mājās esot bijusi īsta katorga. Viņa apgalvo, ka visi bērni 70-tajos gados bijuši nelaimīgi un ir strādājuši kā vergi plantācijās.

Dīvainākais ir tas, ka atradās cilvēki, kas bija ar viņu vienisprātis. Ļaudis, vai jūs patiešām esiet dzīvojuši šajā valstī?! Arī mana bērnība pagāja tieši šajos gados. Nu nebija tur tādu šausmu, kā apraksta autore. Mana, tāpat kā citu vienaudžu bērnība bija laimīga un priecīga. Mēs nestaigājām izsalkuši. Veikalos bija pilns ar produktiem, un milzu rindās mēs nestāvējām. Ledusskapis vai lūza no produktiem: gaļa, desa, dārzeņi, piena produkti. Bet cik daudz bija konfekšu!

Vasarā visi ar vecākiem braucām atpūsties - kurš uz jūru, kurš uz upi. Devāmies uz mežu ogot un sēņot. Ziemā noteikti gājām slēpot, vizinājāmies no kalna ar ragaviņām, un vēl mēs gājām uz slidotavu. Es savu bērnību atceros laimīgu un jautru!

Protams, bija jāveic arī pienākumi mājās. Taču es tos neuztvēru kā katorgu. No rīta novākt gultu, aiziet uz veikalu, apliet puķes un nomazgāt traukus nemaz nebija tik nogurdinoši.

Skolā ikvienam skolniekam bija savi pienākumi, un bērni ar lepnumu tos izpildīja. Un vēl mēs klasēs mazgājām grīdas. Tā varbūt nebija tā jautrākā nodarbe, taču vienu reizi mēnesī to varēja paciest.

Klases dežūra skolā bija vispriviliģētākā nodarbošanās. Tevi visi klausīja un cienīja. Vasaras prakse nesākās uzreiz pēc pirmās klasītes, bet tikai pēc trešās. Pateicoties tam, mēs iemācījāmies strādāt un nebaidīties no grūtībām.

Bērni tolaik bija ļoti patstāvīgi. Apmeklēja dažādus pulciņus un sekcijas, brauca cauri visai pilsētai gan uz mūzikas skolu, gan uz jaungada pasākumiem Sporta pilī, kur mums vienmēr deva dāvanas. Tas bija lieliski!

Pēc stundām mēs paguvām padzīvoties ārā. Cik daudz gan mums bija rotaļu! Spēlējāmies līdz pat tumsai, kamēr vecāki sāka mūs dzīt iekšā. Mūsu bērnība bija laimīga un bezrūpīga.