Laime.

-Kas Tev rokā?

- Laime.

- Kāpēc tik maza?

- Viņa ir tikai mana. Bet viņa ir tik starojoša un skaista.

- Jā… apbrīnojama.

- Vēlies gabaliņu?

- Jā…

- Pasniedz plaukstu. Es padalīšos.

- Vai…! Viņa ir tik roku" onclick="gtag('event', 'CrossLink', {'event_category': 'click', 'event_label': 'silta'});">silta…

- Patīk?

- Ļoti… Paldies!

- Tuviem cilvēkiem nav jāsaka paldies.

- Kāpēc?

- Viņi saprot visu bez vārdiem. Pēc acīm.

- Bet svešie?

- Svešie saka paldies svešajiem. Pienāks laiks un Tu sapratīsi.

- Zini… man tagad kļuva daudz labāk, kad laime ir rokā…

- Tas tā ir vienmēr.

- Bet, ja es ar kādu padalīšos?

- Tev Tava laime tikai pieaugs.

- Kāpēc?

- Pats nezinu. Vienmēr jūtu, ka mana laime kļūst arvien siltāka.

- Vai roku apdedzināt nevar?

- Roku var apdedzināt ar skaudību. Ar laimi roku nevar apdedzināt.

- Zini… es zinu ar ko gribu padalīties šajā laimē.

- Es esmu priecīgs par to.

- Tad….

- Tieši tā, mēs vēl tiksimies. DALIES AR TO, JO TIK DAUDZIEM VIŅAS PIETRŪKST.

Avots: U.Kuģis