Ko labu padomju tautai ir devis Brežņevs?

Ko labu padomju tautai ir devis Brežņevs?

Leonīda Brežņeva valdīšanas laiku, tāpat kā visu padomju periodu tagad ir pieņemts kritizēt. Tomēr, ja uzmanīgi iedziļināmies lietu būtībā, tad redzam, ka tieši Brežņeva laikos, kurus šodien dēvē par stagnācijas un bada laiku, cilvēki saņēma to, kas šobrīd liekas kā kaut kas nesasniedzams.

Ražošanas pieaugums

Padomju Savienībā 70-tajos gados tika novērots kāpums praktiski visās ražošanas sfērās. Tika ražots viss: sākot ar elementārām sadzīves lietām un beidzot ar kosmosa kuģiem. Bet 80-to gadu sākumā PSRS rūpnieciskās ražošanas apjomu ziņā bija jau apsteigusi visas Eiropas valstis, un šajos rādītājos ieņēma 2.vietu pasaulē, piekāpjoties vienīgi ASV. Protams, būtu nepareizi uzskatīt, ka tajā nebija Leonīda Brežņeva nopelna, un visi panākumi notika nevis pateicoties Brežņevam, bet gan par spīti viņam.

Deficīts

Brežņeva laikos iedzīvotāju ienākumi stabili pieauga. No vienas puses tas bija labi, jo padomju tauta sāka vairāk nopelnī un labāk dzīvot, taču no otras puses - tas noveda pie atsevišķu pārtikas produktu deficīta, jo ienākumi pieauga neproporcionāli saražotajam pārtikas daudzumam.

Tā, piemēram, ne vienmēr bija iespējams nopirkt desu, šokolādi, Indijas tēju, ikrus. Tomēr acīmredzot šādu pārtikas produktu trūkums nevarēja izraisīt īstu badu padomju iedzīvotāju vidū. Pie tam, lai cik arī liels būtu bijis minēto produktu deficīts, cilvēki tik un tā kaut kā pamanījās tos dabūt.

Sociālie labumi

Piecu dienu darba nedēļa, apmaksāts atvaļinājums 3 nedēļu garumā - tas viss ir mantots no Brežņeva laikiem. Bez tam Leonīda Iļjiča valdīšanas laikā arodbiedrības saviem darbiniekiem piedāvāja bezmaksas ceļazīmes uz sanatorijām un profilaktorijiem. Arī darbinieku bērni ar atvieglojumiem vai par brīvu varēja vasarā doties uz pionieru nometnēm. Turklāt medicīna, vidējā un augstākā izglītība Padomju Savienībā bija pilnīgi bez maksas, bet šodien tik ierastais vārds ‘’bezdarbs’’ toreiz izklausījās kaut kā pavisam dīvaini.

<LASI ARĪ ŠO: Es biju vienkāršas apkopējas dēls, visi par mani smējās. Bet pēc 20 gadiem skolas salidojumā es skaisti pārmācīju savus klasesbiedrus un skolotāju

Dzīvokļa jautājums

Brežņeva valdīšanas laikā 162 miljoni padomju pilsoņu saņēma bezmaksas mājokļus un mazdārziņus. Pie tam maksa par dzīvokli bija nevis zema, bet pat smieklīga - tā sastādīja vien 3% no ģimenes budžeta.

Personīgā automašīna

1970.gadā VAZ sāka ražot automašīnas ‘’Žiguļi”. Iegūt personīgo auto varēja, pierakstoties kopējā rindā, kas, neapšaubāmi, bija milzīga, un gaidīt nācās gadiem. Bet arī naudu nācās krāt ilgstoši, lai gan automašīnas cena bija visai pieņemama tiem, kas pielika pūles - vairāk strādāja, mazāk tērēja. Pats galvenais, ka Brežņeva laikos sapnis par personīgo automašīnu vairs nebija kaut kas nepiepildāms.

Par Brežņeva laikiem tagad runā, kā par pelēku, garlaicīgu periodu, kad nebija ko ēst. Bet vai tā patiesībā bija? Jo tos gadus, kad valsti vadīja Leonīds Brežņevs, taču var droši saukt par kultūras un radošo uzplaukumu. Daudzi rakstnieki, scenāristu un režisoru plejāde, filmas, kuras mēs labprāt skatāmies vēl šodien - tas viss ir radīts tieši tajos gados. Diezin vai tas būtu bijis iespējams totālā pelēcībā un nabadzībā. Bet tas nozīmē tikai to, ka nemaz tik slikti Brežņeva laikā cilvēki nedzīvoja!

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!