Kāpēc nevajadzētu ēst slima vai nelaimīga cilvēka pagatavotu ēdienu?

Ēdienu garša ir atkarīga no tā, kādā garastāvoklī bija cilvēks, kas pagatavoja ēdienu. Svarīgi ir ta, kā šī persona jūtas, kāda ir viņa veselība un kādas ir viņa domas? - tas ir svarīgi. it īpaši, ja mums ar šo cilvēku ir kaut kāda emocionāla saikne. Tieši tad viņa gatavotais ēdiens mūs īpaši spēcīgi ietekmē.

Man ne vienmēr ir laiks gatavot. Un mēs dažkārt nopērkam līdzi ņemamo ēdienu kādā pazīstamā kafejnīcā, ērtās caurspīdīgās kastītēs. Viss ir svaigs un izcilas kvalitātes. Vienkāršs labs ēdiens. Un vienmēr garšīgi.

Pārtika ir enerģija

Un kādu dienu mēs nopirkām pārtiku un to visu izmetām. Nebija tā, ka ēdiens būtu neēdams vai pretīgs. Īsti pat nav par ko sūdzēties: viss ir svaigs. tās pašas nūdeles, tie paši rīsi. Un pietiekami daudz gaļas...Bet garšīgs tiktāl, ka nav iespējams ēst. Tāpat kā putupolistirols. Lai gan ir sāls un garšvielas ...

Tas bija dīvaini. Un tad mēs piestājām tajā pašā vietā, lai nopirktu pāris karstmaizes. Viesmīlis logā jautāja: kāpēc mēs nepaņemam pusdienas, jo vienmēr tās ņemam. Tad atzinos un pateicu, ka pusdienas nebija ēdamas un ēdiena sliktā garša mutē saglabājās ilgu laiku.

Viesmīlis nopūtās un atzina, ka daudzi cilvēki tieši par vakardien nopirkto ēdienu sūdzējās..

Vismīlis piebilda, ka šefpavārs nav mainījies, taču ir tā, ka šobrīd viņš ļoti skumst - nomira viņa tēvs, kuru viņš ļoti mīlēja. Pārdzīvo, raud, bet strādā. Ģimene jābaro, ne tā?

Tātad. Akūtā bēdu stāvoklī cilvēks savu enerģiju nodod produktiem. Mainās to organoleptiskās īpašības, mainās garša.