Kāpēc neiesaka mēslot augsni ar svaigiem kūtsmēsliem?
Nereti dārzkopji - iesācēji, iegādājoties kūtsmēslus saviem mazdārziņiem, cenšas tos uzreiz iestrādāt augsnē. Tas nav pareizi. Protams, kūtsmēslu priekšrocības, īpaši smagās augsnēs, ir acīmredzamas: palielinās dažu nešķīstošu augsnes elementu uzsūkšanās spēja, tajā nonāk vērtīga mikroflora, samazinās slāpekļa un citu barības vielu zudumi.
Taču nevajadzētu aizmirst arī par negatīvajām sekām. Pats galvenais, ka ne zem visiem kultūraugiem drīkst likt kūtsmēslus. Tā, sakņaugus, tomātus, sīpolus, piparus vēlams audzēt otrajā gadā pēc kūtsmēslu iestrādāšanas augsnē. Pat gurķiem, kuri ļoti labi panes kūtsmēslus, reizēm, ja augsnes irdenāka, gadās sakņu un lapu apdegumi, kas saistās ar ātru mēslu sadalīšanos un amonjaka izdalīšanos.
Mēslojot augsni ar svaigiem kūtsmēsliem, intensīvi aktivizējas mikroorganismi, kas patērē lielu daudzumu slāpekļa, kas noved pie tā samazināšanās augsnē.
Reizēm pēc kūtsmēslu iestrādāšanas augiem tiek traucēta ūdensapgāde, īpaši ļoti sausā laikā. Bez tam, svaigi kūtsmēsli satur nezāļu sēklas un slimību ierosinātāju sporas. Tāpēc nesteidzieties tos uzreiz iestrādāt lielos daudzumos, daļu nolieciet glabāšanā vai kompostā. Lai šajā mēslojumā saglabātu barības vielas, izrociet bedri divu lāpstas rakumu dziļumā, ieklājiet vecu plēvi, tad cieši ielieciet kūtsmēslus, piesedziet tos ar zemes kārtu, bet, lai neizgarotu amonjaks, vēl ar plēvi. Sēnīšu sporas un nezāļu sēklas fermentācijas procesā aiziet bojā.
Daļu svaigo kūtsmēslu var izmantot kā biodegvielu gurķiem. Šādam mērķim mēslus saliek vagā un apklāj ar 10-15 cm biezu zemes kārtu.
