Kāda sieviete dalījusies savās un viņas jaunākā dēla pārdomās par filmu "Dvēseļu putenis". Liks aizdomāties!

Sociālajā vietnē "Facebook" ne viens vien dalījies ar pārdomām noskatoties režisora Dzintara Dreibergs filmu "Dvēseļu putenis.

Vienas no spilgtākajām pārdomām paudusi kāda 12 gadus veca puisēna mamma.

Ilgi domāju, vai mans jaunākais dēls ir pietiekoši liels, lai nāktu mums līdzi uz šo filmu. To, ka vēlamies paši to redzēt, zinājām, bet zinājām arī, ka filmā vairāk ir realitāte un mazāk māksla. Aizgājām. Visu filmu dēlam bija neskaitāmi daudz jautājumi uz kuriem arī sniedzām atbildes. Bet tas, kas notika pēc filmas, bija negaidīts un šokējošs pavērsiens...

Mums ir svarīgi saviem dēliem stāstīt par Latvijas vēsturi un to, kāda svētība un Dieva žēlastība tā ir, ka varam dzīvot brīvā zemē. To, ka viņi mīl Latviju, par to nešaubāmies, bet nebiju domājusi, ka tik ļoti...

Pēc filmas, braucot mājās, pārrunājām redzēto, kad pēkšņi mūsu jaunākais dēls sāka raudāt. Caur asarām viņš jautāja: -Mamm, vai tiešām 1,2 miljonus latviešus Latvija zaudēja karā?

Es atbildēju apstiprinoši.

Viņš turpināja: - cik šobrīd Latvijā ir iedzīvotāju?

Ieteicu viņam ieguglēt un pārbaudīt pašam. 1,92 miljoni. Gandrīz tik, cik zaudēja kara laikā.

- Mamm, kapēc Latvijā ir tik maz iedzīvotāju? Tagad taču nav karš!

Pastāstīju, ka daudzi aizbrauc, jo nevar te apgādāt savas ģimenes. Ka cilvēkiem ir grūti izdzīvot, zemas algas, dārgas cenas, lieli nodokļi...

Un tad mans dēls pateica ko tādu, ko vēlētos, lai dzird visi tie, kuri sēž valsts vadītāju krēslos.

Viņš teica:" Mamm, tad jau sanāk, ka mūsu valsts vadītāji pieņem tik pat nepareizus lēmumus kā tie, kuru dēļ sākās karš un tika nogalināti cilvēki. Tikai tagad cilvēki aizbrauc... Latvija zaudē tik daudz cilvēkus...

Tajā brīdī viņš sāka vēl vairāk raudāt un jautāja: - kapēc?

Mamm, es negribu, ka Latvija atkal zaudē cilvēkus!

Mamm, kapēc tie, kuri vada valsti domā tikai par naudu un nedomā par Latviju???

Kapēc viņi nemīl Latviju tā, kā to mīlēja tie puikas, kuri mira, lai mēs varētu dzīvot???

....

Man nebija atbildes...

- Mamm... ja tagad būtu karš, es ietu cīnīties par Latviju. Es mīlu Latviju, mamm, ļoti mīlu...

... man aizlūza balss... caur asarām teicu: - Dēliņ, bet es ļoti satrauktos, lai ar Tevi kaut kas nenotiktu...

- Mamm, bet kurš tad par Latviju cīnītos?

...

Raudāju es un raudāja mans dēls.

Abi raudot lūdzām, lai Dievs svētī Latviju, lai pasargā no kara un dod valsts vadītājiem mīlestību pret Latviju, tādu mīlestību, kāda bija tiem puikām, kuri mira, lai mēs dzīvotu.

Mans 12 gadus vecais dēls saprot to, ko nesaprot pieauguši cilvēki... Viņš redzēja, kā viņa vienaudži mirst par Latviju un ir gatavs darīt to pašu...

1,2 miljoni...

Rakstu un raudu. Ir milzīgs prieks par to, kā mans dēls mīl Latviju un to, ka viņam sirds ir īstajā vietā...

P.s. Paldies filmas Dvēseļu putenis / Blizzard of Souls autoriem, aktieriem, režisoriem... visiem, kuri izdzīvoja to, ko reiz izdzīvoja mūsu puikas, mūsu dēli, mūsu brāļi, tēvi, māsas, mammas, vecmammas... mūsu Latvija. Tas viss, lai mums būtu brīva Latvija, brīva Tēvzeme...