Psihosomatiskā saslimšana rodas emocionālā stresa dēļ un organismā izpaužas kā fiziskas sāpes un citi simptomi. Arī depresija var veicināt psihosomatisko saslimšanu rašanos, sevišķi, ja imūnā sistēma ir smagu un/vai hronisku stresu novājināta. Maldās tie, kas domā, ka psihosomatiskie stāvokļi ir iedomāti vai “viss notiek galvā”. Īstenībā psihosomatisko stāvokļu fiziskie simptomi ir reāli, un tie ir jāārstē tāpat, kā jebkura cita saslimšana.
Slimības, kuras izraisa stress
Stresa situācijā smadzenes sūta signālu “pretoties” vai “bēgt”. Asinīs tiek izmesti stresa hormoni:
- paātrinās sirdsdarbība,
- elpošana kļūst biežāka,
- sasprindzinās muskulatūra,
- notiek aktīva sviedru izdalīšanās.
Rezultātā cilvēks ir gatavs darbībai. Taču viņš to neveic, bet pasīvi nervozē. Tātad organisms strādā pa tukšo. Un iedomājieties, ka tas notiek vairākkārt. Notiek organisma pašregulācijas traucējumi. Salīdziniet savu ķermeni ar ātrvārītāja katlu. Ja ļausim tvaikam tikt laukā, tas darbosies efektīvi. Bet, ja tvaiks netiek ārā, un mēs vēl izdarām spiedienu uz katla vāku, lai to noturētu, agri vai vēlu katls plīsīs visvājākajā vietā.
Līdzīgi, kā katlam, kas plīst vājā vietā, tā arī slimība, kas saistīta ar stresu, visbiežāk skar tieši to ķermeņa vietu, kas jau ir bijusi novājināta.
Psihosomatiskās slimības:
- bronhiālā astma,
- reimatoīdais artrīts,
- diabēts,
- arteriālā hipertensija,
- kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūla,
- čūlainais kolīts,
- neirodermīts.
Ar psihosomatiku saistīti ir:
- pankreatīts,
- neauglība,
- tieksme uz alkoholu un narkotikām,
- smaga grūtniecības norise,
- menstruāciju traucējumi,
- seksuālās disfunkcijas.
Psihosomatisko slimību terapija
Ir svarīgi ārstēt nevis ķermeni, bet saslimšanas iemeslu. Bet iemesls slēpjas galvā - un kamēr jūs neatbrīvosieties no trauksmes, neiemācīsieties kontrolēt stresu, nelīdzēs nekādas zāles. Psihosomatika veido kaut ko līdzīgu apburtajam lokam: saslimšana padziļina bezpalīdzības sajūtu, bet bezpalīdzība izraisa slimības paasinājumu. Ir ārkārtīgi svarīgi pielietot aktīvu stratēģiju pret dzīves sarežģījumiem un problēmām. Ja slimība ir psihosomatiska, būs nepieciešamas zāles ( tikai ne antidepresanti). Piemēram, pie sāpēm sirdī mēs vēršamies pie kardiologa, ja kaut kas nav kārtībā ar ādu - pie dermatologa. Bet paralēli profila speciālistu apmeklēšanai vajadzētu griezties arī pie psihoterapeita, neirologa, psihiatra, lai uzveiktu kaites psiholoģisko iemeslu. Psihosomatisko problēmu korekcija pamatojas uz psihoanalīzi, taču tas ir ilgstošs process. Atveseļošanos palīdzēs paātrināt psihoanalīzes kombinēšana ar masāžām un fizisko slodzi.
Kam ir nosliece uz psihosomatiskajām kaitēm
- tiešas noslieces uz slimībām, kam ir psihosomatisks raksturs, nav, taču mums jau no bērnības veidojas savi uzvedības stereotipi;
- šīs saslimšanas netiek nodotas mantojumā, bet it kā pēc scenārija - caur neapzinātām reakcijām sarežģītos dzīves brīžos;
- liela nozīme ir personības temperamentam;
- aktīvs cilvēks, kurš ir radis pārvarēt grūtības, nevis slēpties no tām, no stresa saņem daudz mazāk negatīvā, nekā pasīva personība;
- riska grupā ietilpst cilvēki, kas neprot uzveikt stresu.
Lai iemācītos tikt galā ar stresa fiziskajām sekām, kā arī izprast psihosomatiskās slimības, svarīgi ir iemācīties atlaist to, kas jums traucē. Pirmais solis - atzīt sevi par cilvēku un ļaut sev par to būt. Pēc tam jums ir jābūt gataviem veikt darbu, kas varētu būt visai sarežģīts, piemēram, ļaut sev izjust dažas emocijas, kurām jums varētu būt grūti pretoties. Iespējams, ka jums nāksies atteikties no kontroles dažās jūsu dzīves sfērās un palaist vaļīgāk savu tiekšanos pēc pilnības. Atgādiniet sev, ka nesasniegt nospraustos mērķus - tas ir normāli, ja jūs cenšaties un darāt visu iespējamo. Pēc tā, kā jūs nosakāt stresu savā dzīvē, jūs variet aptvert, ka galvenais jūsu problēmu avots - tas ir spiediens, kuru jūs izdarāt uz sevi, un, tātad, atrodas jūsu kontroles ietvaros.
