Kā ievākt 4 redīsu ražas sezonas laikā
Šo sakņaugu uzturvērtība un ārstnieciskās īpašības tiek augstu vērtētas. Redīsi ne vien satur daudz vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu, bet arī izvada no organisma šlakvielas un lieliski šķeļ taukus, kas ir ļoti svarīgi cilvēkiem ar lieko svaru.
Redīsi ir viengadīgi kāpostu dzimtas sakņaugi. Tie pieder pie vieniem no visātrāk nobriestošajiem dārzeņiem, un īpaši vērtīgi uzturā tie ir agrā pavasarī, vasaras sākumā un vēlā rudenī. Taču redīsu mūžs ir visai īss.
Dārzkopji zina, ka redīsu asni, kas iesēti, tuvojoties ziemai, vai ļoti agrā pavasarī, ir jāapklāj ar plēvi, lai pasargātu tos no salnām, zemākām par -3…-4 grādiem, bet pie temperatūras virs nulles un garas gaismas dienas maijā-jūnijā paātrinās ziedkopu veidošanās, bet sakne neizveidojas. Priekšlaicīgu ziedēšanu veicina arī zems augsnes un gaisa mitruma līmenis pie paaugstinātas temperatūras, pārāk bieža sēklu iesēšana un ēnaina vieta dārzā.
Laistīšanu veic nelielām porcijām 2-3 reizes nedēļā, lai pazeminātu augsnes un zemākā gaisa slāņa temperatūru. Ja trūkst mitruma, mīkstums kļūst rupjš un porains. Tāpat redīsi ir arī laicīgi jāretina, lai to lapas varētu ieņemt horizontālu stāvokli.
Četri redīsu sēšanas termiņi
Pirmais - tradicionālais - tuvojoties ziemai, vai agrā pavasarī. Otrais iespējamais termiņš iestājas maija beigās vai jūnija sākumā. Un, lūk, šeit jau bez īpašiem agrotehnikas paņēmieniem bagātu ražu vairs neievāksiet.
Sāksim ar iesēšanu. Dobei jābūt saules labi apgaismotai rīta un vakara stundās. Karstā pusdienas saule redīsiem ir kontrindicēta, bet pilnīgā ēnā visa augšana aizies lakstos. Iesējam vagā pa vienai (lielai!) sēklai, bet, lai tās būtu labāk saskatāmas, sēklas sajaucam ar krītu.
Sēklas iesējam 1,5 līdz 2 cm dziļās dobītēs, pēc iesēšanas tām uzberam smiltis, sajauktas ar kūdru attiecībā 1:1. Vagai uzberam izsijātus koksnes pelnus vai tabakas putekļus pret lapblusiņām un uzreiz apklājam ar melnu plēvi, kuru turpmākās 10-12 dienas noņemsim pl.8-9 no rīta un aizklāsim vakarā pl.18-19.
Redīsu dēstiem ir jāsaņem 10-12 gaismas stundas, tas arī ir galvenais noslēpums: redīsiem pazudīs ziedēšanas stimuls, toties saknes pieņemsies spēkā. Raža, atkarībā no šķirnes, ienāksies 18-25 dienas pēc asnu parādīšanās.
Jūnijā redīsu laistīšana ne vien mitrina augsni un zemāko gaisa slāni, bet arī ievērojami pazemina temperatūru, kas ir ļoti svarīgi, lai sakņaugi būtu sulīgi.
Trešais redīsu sēšanas termiņš ir jūlija sākumā. Augsi mēslo ar trūdvielām ar aprēķinu 10-12 kg uz kv.metru (svaigus kūtsmēslus nedrīkst!), dziļi uzrok un kārtīgi aplej. Sējumus apklāj ar biezu tumšu plēvi, pārklāšanas režīms ir tāds pats, kā otrajā termiņā.
Ceturto sēšanu veic plēves siltumnīcās, kad tās ir atbrīvotas pēc gurķu, tomātu un piparu novākšanas. Taču augusta beigās-septembra sākumā dienas ir kļuvušas īsākas, un vairs nav nepieciešams sējumus apklāt ar tumšo plēvi, tomēr neausts materiāls siltumnīcā lieks nebūs: redīsiem mūsu klimatiskajos apstākļos septembrī varētu pietrūkt siltuma.
Starp citu, tautas ticējums vēsta: ja sapnī redzi redīsu dobi, tas ir uz veiksmi darbos.