Kāpēc mirušie jāapglabā 2 metru dziļumā

Kāpēc mirušie jāapglabā 2 metru dziļumā

Nāves tēma lielai daļai cilvēku ir nerakstīts tabu. Cilvēki par to cenšas nerunāt un pat nepieminēt. Bailēs no savas, savu tivinieku nāves mēs atbīdām šo tēmu apziņas dziļākajos nostūros, nevēloties par to ne domāt, ne runāt. Taču tā ir neizbēgama mūsu dzīves sastāvdaļa.

Šodien mēs jums pastāstīsim, kā radusies tradīcija apglabāt aizgājējus divu metru dziļumā.

Visā pasaulē cilvēkus ierok apmēram 2 m dziļumā. Šim standartam ir savi iemesli, kas nāk jau no senatnes.

Kāpēc rok 2 m dziļumā

Viss sākās ar mēri. 1655.gadā visu Lielbritāniju pārņēma buboņu mēris. Melnā nāve burtiski iztukšoja valsti, bet lielās pilsētas, kurās dzīvoja daudz cilvēku, cieta sevišķi. Visas Londonas ielas bija līķu pilnas, un neviens nezināja, ko ar tiem iesākt.

Londonas mērs pieņēma lēmumu ierakst visus mirušos 2 metru dziļumā, lai kupētu infekcijas avotu. Pilsētvara izdeva pavēli “Par inficēšanos ar mēri”, kurā bija teikts, ka visām kapa vietām jābūt ne mazāk kā 2 m dziļām.

Rezultātā šis likums izplatījās ne tikai pa visu Angliju, bet arī pa visām tās kolonijām. Mūsdienu amerikāņu likumi par apbedīšanu variējas no štata uz štatu, lai gan daudzviet tiek prasīts vienīgi ievērot attālumu 45 cm no zemes līdz zārkam vai urnai.

Bez jebkādiem drošības standartiem dažus gadus pēc augsnes erozijas mirušā kauli negaidīti varētu parādīties zemes virspusē, izbiedējot dzīvos un radot infekciju draudus. Minimālais standarta dziļums palīdz atstāt mirušo tur, kur tam jābūt. Šis standarts ar laiku izplatījās pa visu planētu un tiek uzturēts līdz pat šai dienai.

Neparastas kapsētas

Un tagad parunāsim par pasaules neparastākajām kapsētām.

Protams, kapsēta pati par sevi ir nedaudz baisa vieta, ar kuru cilvēkus nesaista tās patīkamākās emocijas. Tomēr mūsu apkopojumā ir ļoti interesantas kapsētas, ar kurām saistītas daudzas leģendas, nostāsti un fakti.

Lidosta Savanna, Džordžija, ASV

Jūs izbrīnīs, ka attēlā redzams lidlauks, bet patiesībā tā ir kapsēta. Savannas lidostā zem skrejceļa N.10 ir apglabāts Dotsonu ģimenes pāris. Vīrs un sieva agrāk dzīvoja namiņā tajā vietā, kur šobrīd atrodas lidosta, un turpat blakus tika arī apglabāti. Lidosta ne reizi vien tika vedusi pārrunas ar pāra radiniekiem par kapu pārcelšanu uz citu vietu, bet piekrišanu tā arī netika saņēmuši.

Rekoletas kapsēta Buenosairesā, Argentīna

Šī kapsēta ir slavena ar saviem briesmīgajiem un nestandarta nostāstiem. Šajos kapos ir apglabāta Evita Perona, uz viņas kapa vienmēr ir uzlikti svaigi ziedi.

Viņai blakus ir apglabāta jauna meitene Rufina Kambaseresa, kura tika aprakta dzīva, un tieši zārkā pamodās no komas. Netālu no Evitas atrodas arī nabadzīga kaprača Dāvida Alleno kaps. Viņš 30 gadus krāja naudu, lai nopirktu sev vietu kapsētā. Kad vajadzīgā summa tika savākta, vīrietis izdarīja pašnāvību.

Sagadas karājošie zārki, Filipīnas

Lielākā daļa cilvēku pasaulē ir pieraduši, ka kapi atrodas zem zemes, bet Filipīnās dzīvo igorotu cilts, kas savus mirušos apglabā nekur citur, kā gaisā. Virs šīs cilts iedzīvotājiem visu laiku karājas kapsēta.

Jautrā kapsēta, Maramureša, Rumānija

Šī kapsēta ir kļuvusi par īstu tūrisma objektu. Pieminekļi šajā kapsētā ir izkrāsoti košās krāsās, tāpēc atmosfēra šeit pavisam nav sērīga, bet vairums epitafiju ir smieklīgas un pat satīriskas.

Haigeitas kapsēta Londonā, Lielbritānija

Šī ir viena no zināmākajām kapsētām Anglijā, jo katra statuja un veidojums šeit ir arhitektūras mākslas darbs. Un vēl ši kapsēta ir slavena ar saviem spokiem, piemēram, garais Haigeitas vampīrs ar savu hipnotizējošo skatienu. Vēl viens spoks - tā ir jukusi sieviete, kura skraida pa kapsētu, meklējot pašas nogalinātos bērnus.

Greifraiesas kapsēta, Skotija

Šī ir ļoti veca kapsēta, un tai ir ļoti bagātīga vēsture. Tā tika izveidota 1560.gadā vietējā cietuma teritorijā. Cietumā kopā bija 1200 ieslodzīto, no kuriem iznāca brīvībā 257, pārējie tika šeit apglabāti. Šodien reti kurš uzdrošinātos apmeklēt šo vietu naktī. Runā, ka cilvēku neliks mierā nevainīgi nonāvēto dvēseles.

San-Mikele sala, Venēcija

Vairumam cilvēku nepatīk apmeklēt kapus, bet daži pat baidās turp doties. Bet kā jūs attiektos pret veselu mirušo salu? Šāda sala ir Venēcija. Kādā brīdī izrādījās, ka mirušo apglabāšana Venēcijas galvenajā teritorijā izraisa antisanitārus apstākļus, tāpēc tos sāka apglabāt uz San-Mikele salas. Līdz pat šai diena tas tiek darīts ar speciālu gondolu.

La-Norija kapsēta, Čīle

Čīles tuksneša vidū ir izkārtojušās nelielas šahtas strādnieku pilsētiņas Hamberstouna un La-Norija. Diemžēl ar šīm pilsētām ir saistīti baisi notikumi, kad saimnieki ir ņirgājušies par saviem vergiem - šahtas strādniekiem. Reizēm tos cietsirdīgi nogalināja, nežēlojot pat bērnus. Tos apglabāja La-Norija kapsētā. Šodien, atrodoties šajā kapsētā, cilvēku nepamet sajūta par citas pasaules klātbūtni. Kapsētā ir ļoti daudz izraktu un atvērtu kapu. No dažiem pat rēgojas skeleti.

Mirušo baznīca Kjeza dei Morti, Urbino, Itālija

Šī baznīca ir pazīstama ne tikai ar savu slaveno vārdu, bet arī ar tās mūmijām. Lielāko daļu no tām var ieraudzīt, izejot caur klasisku baroka arku. Ir saglabājušās 18 mūmijas, un katrai no tām sienā ir sava niša.

Vecpuišu birzs, Čikāga, ASV

Par šo kapsētu runā, ka šeit ir visvairāk spoku, nekā jebkurā citā Amerikas kapsētā. Aculiecinieki stāsta, ka ir redzējušas kapsētā dīvainas figūras. Visslavenākais spoks ir baltā sieviete ar bērnu uz rokām. 1950.gadā parādījās ļoti daudz ziņu par to, ka kapsētā ir parādījusies spoku māja.

Parīzes katakombas, Francija

Parīzes katakombu “iedzīvotāju” skaits ir praktiski trīs reizes lielāks par virspusē dzīvojošo parīziešu skaitu. Šeit ir apglabāti ap 6 miljoniem cilvēku. Šeit ir veseli koridori no kauliem un galvaskausiem. Parīzes katakombas ir milzīgas, neviens pat nezin, cik sarežģīts ir šis labirints, tāpēc šeit pavisam reāli var apmaldīties uz visiem laikiem.

Romas kapucīnu kūts, Itālija

Kapucīnu kūts sastāv no sešām istabām, kas atrodas zem itāliešu Santa Marija della Končecione baznīcas. Šeit “dzīvo” ap 3700 kapucīnu brālības mūku skeletu. Tie tika atvesti uz šejieni 1631.gadā. Pēc 30 gadiem mūku pīšļus ekshumēja un izlika visu apskatīšanai zālē. Tomēr briesmīgāks par mūmijām ir brālības vēstījums, kas tika iztulkots 5 valodās: “Mēs jau bijām tas, kas esi tu. Bet tu vēl tikai būsi tas, kas mēs esam tagad.”

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!