Kā darbosies smadzenes, ja izoperēt pusi no tām? Lūk, patiess stāsts
Mēs pat iedomāties nevarējām, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams!
Drīz pēc pirmā dēla piedzimšanas Monika Džonsa uzzināja, ka viņam ir ļoti reta saslimšana – viena smadzeņu puslode bija ievērojami lielāka par otru. Viņas dēls Henrijs cieta no pastāvīgiem neciešamiem krampjiem. Trīs gadu laikā tika veiktas neskaitāmas operācijas, kuru gaitā viņam tika izoperēta puse smadzeņu. Procedūra pirmo reizi tika izstrādāta 1920.tajos gados, lai ārstētu ļaundabīgus smadzeņu audzējus. Pēc operācijas daudzi bērni spēj staigāt, runāt, lasīt un veikt ikdienas pienākumus.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Cell Reports, teikts, ka cilvēki spēj dzīvot normālu dzīvi pēc šādas smadzeņu operācijas, jo tās pašas spēj reorganizēties.
“Smadzenes ir apbrīnojami plastiskas. Tās spēj kompensēt struktūras zaudējumu, un dažos gadījumos atlikušās šūnas spēj atjaunot pat visas tipiskās funkcijas”, - stāsta Dorits Klimans, Kalifornijas tehnoloģiju institūta kognitīvais neirobiologs un pētījuma autors.
Vairums smadzeņu šūnu izmanto abas puslodes, lai funkcionētu. Labā puslode kontrolē kreisās ķermeņa puses kustības, kreisā puslode – labo kāju un roku.
Pēc operācijas atlikusī smadzeņu daļa pārņem sev visas funkcijas un biežāk mijiedarbojas savā starpā.
Pēc operācijas bērnu viena ķermeņa puses koordinācija kļūst ievērojami vājāka, dažreiz tiek zaudēta redze un dzirde. Taču bieži vien šie faktori rodas slimības dēļ, kura ir ilgi attīstījusies, nevis operācijas dēļ. Pagaidām Henrijs spēj ēst pats, bez caurulītes palīdzības un apgūst prasmes darboties ar iPad.
Vai zinājāt par neparastajām smadzeņu spējām?