KĀ runāt ar vīrieti, lai viņš Tev DZIRDĒTU.
Tu lūdz viņu nesmēķēt - nevari paciest dūmus vai mierīgi paelpot, bet viņš tāpat ignorē. Lūdz, lai beidz apspriest Tavus vecākus, bet viņš nesapot…
Lūdz viņu nesāpināt, piemēram, uzklausīt un nesapņot, bet tomēr viņš nav tik motivēts, Tavs vēstījums nav pietiekami objektīvs. Tu nestrādā pie komunikācijas kvalitātes - vienkārši viņš nedzird.
Man ir tikai viens jautājums: "Vai tu sevi dzirdi?’’.
Kompromisa risinājumu var rast tikai tad, ja abas puses ir ieinteresētas.
Piemēram, man vajadzīga miziņa, bet otram cilvēkam apelsīnu sula, un mēs dalāmies ar vienu apelsīnu diviem. Bet starp bitēm un lāci, kazu un kāpostiem, vilku un zaķi nav vienošanās.
Reiz sieviete samaksāja dārgi par kādu vienkāršu pasaulīgu gudrību.
Spānijā esot nopirkusi brīnišķigas kurpes, kas jau pēc pusstundas bija sagrauzušas pēdas līdz vaļējām brūcēm. Sieviete atgādināja sev ievainotu partizānu, kas dodas pie savējiem, un cauri apaviem sūcās asinis. Iegrūda kājas ledainā ūdenī, sāpēs iesaucās, pēc tam rūpīgi iezieda brūces ar ziedi, uzlika plāksterus un uzvilka tās pašas sandales, cerot, ka šodien būs labāk. Varbūt cerot, ka iznēsāsies vai kājas pieradīs. Bet sandales neiznēsājās. Kājas nepierada. Kompromiss netika panākts. Kājas nevarēja vienoties ar apaviem. Vajadzēja vienkārši nomainīt apavus.
Kādēļ Tu nēsā neērtus apavus? Kāda ir Tava varoņdarbu cena?
Ja Tu iesi, paklupsi, bet vismaz papēžos un sievišķīga. Un vietējie huligāni svilpo pakaļ - tā ir viena cena.
Cita cena ir tad, ja Tu ej pa sarkano paklāju sponsorētās kurpēs un Tavs izgājiens maksā 200 000 dolāru.
Ar ko esi gatava samierināties? Samazināt atkarību no šī "kaut kā". Un paaugstināt savu vērtību.
Tatjanas Tolstajevas frāze: "Ja man tas negaršo, es to vienkārši neēdu. Es labāk dzeršu ūdeni".
Patiešām, dažkārt labāk dzert ūdeni, nekā ciest no dedzināšanas un gremošanas traucējumiem.
Katrs no mums var pārdzīvot katastrofu un sagremot nepatīkamo. Bet, ja stāv stabili uz zemes, pajautā sev: "Kāpēc es gribu šajā visā piedalīties?".
Tev nevajadzētu brīnīties par to, kā cilvēki rīkojas. Kā arī to, kā esi nokļuvusi dotajā situācijā.
Kuru interesē, kas bija vainīgs šajā katastrofā. Tev jādomā, kā tagad izdzīvot un kā turpināt dzīvi. Tev nevajadzētu rūpēties par cēloņiem, bet gan rūpēties par sekām.
Ja ir vieglāk paciest, klusēt, izlikties un bailes zaudēt otru ir spēcīgākas nekā bailes zaudēt sevi, tad tā ir cena, ko esi gatava maksāt.
Patiesībā laimīgai dzīvei ar cilvēkiem, noslēpums ir pavisam vienkāršs. Ja Tev šķiet, ka kāds cilvēks izturas kā muļķis, tā nav " laba diena", tas nav "sarežģīts attiecību posms", tas nav "jūsu robežu pārbaude", tas nav "mēģinājums sevi apliecināt" - tā ir pazīme, ka viņš ir muļķis.
Un viss, kas šajā situācijā ir jādara, ir nevis "jāstrādā pie attiecībām", "jāuzrunā viņa medību instinktu", "jāieinteresē vīrieti ar savu personību", "jābūt maigai un saprotošai" un "neizrādīt savu raksturu", bet gan nokāpt no šī trauslā plosta uz cietas zemes.
Un tad iemācieties ieklausīties sevī: "Vai tas, ko Tu ēd, labi garšo?" Un, ja nē, meklē citas receptes un citus produktus, no kā pagatvosi pati sev savu ēdienu.
P.S. Un atcerieties, ka, mainot savu apziņu, mēs kopā mainām pasauli!
