“Dārgā, es vēlos, lai tu sāc strādāt!”

“Dārgā, es vēlos, lai tu sāc strādāt!”

Mēs esam pieraduši, ka vīrietis strādā un nodrošina ģimeni. Bet vai pats ģimenes galva ir priecīgs par šo savu lomu? Anonīms autors ir publicējis savu vēstuli sievai, kurā atklāti pastāsta, ar kādām pūlēm tiek panākta labklājība un pārticība, un ko viņš vēlas sagaidīt no mīļotās.

Atceros, kāds satraukums mani pārņēma, kad es tevi pirmo reizi ieraudzīju juridiskajā fakultātē. It kā gaismas stars būtu apžilbinājis norūpējušos ļaužu pūli. Kad iepazināmies tuvāk, es pamanīju tavu labestību, jaukumu, praktiskumu, uzticību ģimenei un draugiem. Uz mācību beigām mēs bijām jau nešķirami, nolikām eksāmenus un apprecējāmies. Nākotne likās tika skaista. Divi jaunizcepti advokāti, kurus ir gatavas atbalstīt viņu ģimenes.

Es sāku taisīt karjeru, strādājot līdz spēku izsīkumam, pastāvīgā stresā, bet advokātiem-iesācējiem savādāk nemēdz būt. Bet tu, pretēji cerētajam, necenties atrast labu darbu, patiesībā, vispār nekādu darbu. Es maigi centos tevi pabikstīt, un reizēm tu kaut kur arī iekārtojies, galvenokārt tādēļ, lai maksātu mācību kredītu. Tikai tas nebija darbs specialitātē, tāds darbs derētu cilvēkam, kuram izglītības un intelekta ir divas reizes mazāk, nekā tev, un maksāja par to pavisam maz.

Pēc tam tu paliki stāvoklī. Mēs abi tik ļoti to vēlējāmies. Un tu sāki darīt vissvarīgāko darbu pasaulē. Pēc dažiem gadiem liktenis mums dāvāja vēl vienu bērnu. Pēc tam tu tā arī neatgriezies darbā. Lai gan mūsu bērni jau sen iet skolā, bet vecākais jau gatavojas studēt.

Tagad mums ir viss, kas asociējas ar pārtikušu dzīvi pēc vidusmēra rādītājiem: laba māja drošā, klusā rajonā, atvaļinājuma braucieni katru gadu, laimīgi, veseli bērni; mēs jau esam sakrājuši naudu viņu izglītībai. Taču man tas viss ir maksājis ļoti dārgi.

Darbā man bija aizvien vairāk pienākumu, es tiku pakļauts kolosālam stresam, un rezultātā cieta mana veselība. Cilvēki, kas sen mani nebija redzējuši, bija pārsteigti par manu izskatu. Ne reizi vien pasākumos nācās dzirdēt sačukstēšanos par to, cik ļoti esmu novecojis.

Es nedomāju, ka spēšu turpināt tādā pašā garā vēl 25 gadus. Es bieži sapņoju par to, ka aiziešu no savas firmas uz kādu mazāk atbildīgu amatu. Bet starpību ienākumos kompensēsi tu, strādājot vismaz kaut kādu darbu. Jau daudzus gadus es tev no sirds to lūdzu.

Es tērēju daudz brīvā laika, lai palīdzētu tev mājās un ar bērniem. Es zinu, ka tradicionālais dzimumu lomu sadalījums nomāc personību, bet šis apgalvojums taču attiecas uz abām pusēm. Es tik asi neuztvertu to, ka tieku izmantots un esmu vientuļš, ja tu man palīdzētu finansiāli, kaut pavisam nedaudz.

Taču tas nenotiek. Es tā saprotu, ka tevi nesatrauc, ka reiz es varu nomirt šajā darbā, kuru neieredzu aizvien vairāk, - tev galvenais ir nestrādāt pašai. Tu darbojies kā brīvprātīgā, apmeklē sporta zāli un tiecies ar sievietēm, kam ir tāds pats dzīvesveids. Jūs visas sūdzaties viena otrai par finansiālām problēmām, tikai nekad neiesākat runāt par to, lai pašas sniegtu kaut kādu ieguldījumu ģimenes budžetā un palīdzētu saviem vīriem, kuri darbā vienkārši izdeg.

Protams, mūsu ģimene nevar sūdzēties, mums jābūt pateicīgiem par visu, kas mums ir. Mēs dzīvojam labāk par miljoniem citu cilvēku, kuri strādā daudz smagāk, nekā es jebkad esmu strādājis. Un es lieliski apzinos, ka darbs var būt nepatīkams. Bet es taču nelūdzu tevi iet strādāt, lai es varētu sev nopirkt “Jaguāru” vai villu. Runa ir tikai par to, lai es varētu pāriet uz citu amatu, bet mēs varētu saglabāt iepriekšējo dzīves līmeni.

Es negribu aizvien mosties naktī no domas, ka mēs būsim izputināti, ja es atteikšos no karjeras. Es vēlos, lai mūsu laulība vairāk līdzinātos savstarpējām partnerattiecībām, lai es nejustos, kā darba zirgs, kas visiem spēkiem velk tevi.

Es vēlos, lai mūsu meita redz, ka viņas māte strādā, un parūpējas par savu karjeru, lai viņa nekad nebūtu būt tik atkarīga no vīra, kā tu no manis. Un pats galvenais, es vēlos, lai tu sāc strādāt, jo tad es jutīšu, ka esmu mīlēts.

Ja patika tev, noteikti patiks arī taviem draugiem. Padalies!

Pievienojies domubiedriem!